2024. gads Latvijā
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Pasaulē: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Latvijā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Laikapstākļi: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Sportā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Kino: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Šajā lapā ir apkopoti 2024. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
| Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 620 eiro līdz 700 eiro mēnesī.[14]
- 10. janvāris — Rīgas dome un Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums "Eagle Hills" parakstīja sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai.[15]
- 11. janvāris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[16]
- 18. janvāris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, paredzot, ka vienots Latvijas Sabiedriskais medijs darbosies sākot ar 2025. gada 1. janvāri.[17]
- 25. janvāris — no amata atbrīvoja Siguldas novada domes priekšsēdētāju Līgu Sausiņu.[18]
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. februāris — no amata atbrīvoja Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu.[19]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. marts — uzņemoties atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, no amata atkāpās AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.[20]
- 28. marts — ārlietu ministrs Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju, kas sekoja skandālam par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu.[21]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — pēc divdomīga video izplatīšanās no amata atkāpās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis.[22]
- 19. aprīlis — par Latvijas ārlietu ministri tika apstiprināta diplomāte Baiba Braže.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Latvijā stājās spēkā Stambulas konvencija.[23]
- 9. maijs — notika kiberuzbrukums komunikāciju operatoram "Balticom", kā rezultātā visos "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs.[24]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatā ievēlēts Raimonds Lazdiņš, bet par ģenerālsekretāru kļuva Raitis Keselis.
- 8. jūnijs — notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās labākos rezultātus un divas deputātu vietas Eiropas Parlamentā ieguva "Jaunā Vienotība" un "Nacionālā apvienība".
- 17. jūnijs — personīgu iemeslu dēļ no amata atkāpās kultūras ministre Agnese Logina.
- 20. jūnijs:
- par Latvijas kultūras ministri apstiprināta līdzšinējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce no partijas "Progresīvie".
- Saeima atlaida Rēzeknes domi; lēmums stājās spēkā nākamajā dienā.[25]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — noslēdzās Baltcom un "Bite Latvija" apvienošanās.[26]
- 10. jūlijs — Ķekavas novada domes priekšsēdētāja amatā Juri Žilko nomainīja agrākā novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire.
- 15. jūlijs — Latvija aizliedza Baltkrievijā reģistrētiem vieglajiem transportlīdzekļiem iebraukt Latvijas teritorijā no Baltkrievijas vai Krievijas.
- 25. jūlijs — no amata saistībā ar finanšu problēmām atkāpās Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš.[27]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. augusts — darbību uzsāka INDEXO banka.[28]
- 29. augusts — bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nolika Saeimas deputāta mandātu.[29]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. septembris — Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.[30]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Aldis Dubļāns, fotogrāfs (dzimis 1952. gadā)
- 10. janvāris
- Aivars Gulbis, tēlnieks (dzimis 1933. gadā)
- Valdis Štarks, mūziķis, kultūras darbinieks, bijušais grupas "Līvi" bundzinieks (dzimis 1953. gadā)
- 12. janvāris — Valentīns Ozoliņš, grafiķis (dzimis 1927. gadā)
- 15. janvāris
- Alberts Jurčenko, brīvā stila cīkstonis (dzimis 1997. gadā)
- Gaļina Marjina, mākslas vingrošanas trenere un tiesnese (dzimusi 1957. gadā)
- 16. janvāris
- Dzintra Grundmane, basketboliste un pasniedzēja (dzimusi 1944. gadā)
- Uģis Muzikants, taustiņinstrumentālists, grupas "Pērkons" dalībnieks (dzimis 1976. gadā)
- 18. janvāris — Igors Ķīsis, hokeja pedagogs, profesors (dzimis 1952. gadā)
- 20. janvāris
- Inguna Bauere, rakstniece (dzimusi 1960. gadā)
- Pēteris Šipkovs, inženierzinātņu profesors, akadēmiķis (dzimis 1944. gadā)
- Ģirts Zelmenis, autosportists, rallijkrosa tiesnesis (dzimis 1984. gadā)
- 21. janvāris — Rita Zelmane, operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā)
- 24. janvāris — Māris Putniņš, mākslinieks, scenārists un producents (dzimis 1950. gadā)
- 25. janvāris — Pēteris Cimdiņš, biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)[31]
- 28. janvāris — Ivars Galenieks, džeza mūziķis (dzimis 1952. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — Jānis Kuzins, politiķis (dzimis 1983. gadā)
- 7. februāris — Uldis Siliņš, dramaturgs, aktieris, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
- 8. februāris — Vitālijs Ļevčenkovs, šahists (dzimis 1949. gadā)
- 10. februāris — Margareta Ilona Siliņa, tēlniece (dzimusi 1926. gadā)
- 12. februāris — Juris Kulakovs, mūziķis, grupas "Pērkons" dibinātājs (dzimis 1958. gadā)
- 14. februāris — Jurijs Ikoņņikovs, fotogrāfs (dzimis 1937. gadā)
- 19. februāris — Alfons Piterāns, biologs (dzimis 1930. gadā)
- 20. februāris — Zigrīda Džoana Rapa, tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
- 21. februāris — Arturs Kiršfelds, mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
- 22. februāris — Jānis Gaujēns, bērnu ķirurgs, profesors (dzimis 1932. gadā)
- 23. februāris:
- Maija Korkliša, aktrise (dzimusi 1968. gadā)
- Valda Eilande, Augstākās tiesas goda tiesnese (dzimusi 1941. gadā)
- 27. februāris
- Miks Savisko, kinokritiķis, teorētiķis, scenārists (dzimis 1936. gadā)
- Jānis Daliņš, ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1939. gadā)
- 29. februāris — Ivars Asnis, mākslinieks (dzimis 1957. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — Agnis Andžāns, matemātiķis, profesors, izglītības darbinieks (dzimis 1952. gadā)
- 9. marts — Silvija Šmidkena, keramiķe, publiciste (dzimusi 1935. gadā)
- 11. marts — Rita Gāle, dzejniece, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1925. gadā)
- 13. marts — Ainārs Dimants, žurnālists, mediju pētnieks (dzimis 1966. gadā)
- 14. marts — Antoņina Paškēviča, keramiķe, porcelāna apgleznotāja (dzimusi 1951. gadā)
- 19. marts — Ilma Šteinberga, māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1962. gadā)
- 26. marts — Indulis Urbāns, metālmākslinieks (dzimis 1947. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. aprīlis — Ivars Lūsis, aktieris, režisors (dzimis 1969. gadā)
- 12. aprīlis — Igors Šuvajevs, filozofs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (dzimis 1963. gadā)
- 14. aprīlis — Einārs Plūksna, mākslinieks (dzimis 1941. gadā)
- 16. aprīlis — Irēna Lejniece, arhitekte (dzimusi 1950. gadā)
- 21. aprīlis — Skaidrīte Darius, horeogrāfe, folkloriste, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā)
- 22. aprīlis — Aigars Liepiņš, ģeogrāfs, hidrologs, novadpētnieks (dzimis 1962. gadā)
- 23. aprīlis — Pāvils Johansons, dzejnieks, dziesminieks (dzimis 1947. gadā)
- 24. aprīlis — Baņuta Ancāne, grafiķe (dzimusi 1941. gadā)
- 26. aprīlis — Alfrēds Čepānis, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- 27. aprīlis — Bonifācijs Daukšts, dzejnieks, vēsturnieks un diplomāts (dzimis 1950. gadā)
- 28. aprīlis — Andris Vilks, ekonomists, politiķis (dzimis 1963. gadā)
- 29. aprīlis — Inga Dirveika, mediķe, dzejniece, mūziķe (dzimusi 1969. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — Raimonds Gabaliņš, tēlnieks, gleznotājs, mūziķis, pedagogs (dzimis 1949. gadā)
- 7. maijs — Guntars Paste, hokejists, hokeja funkcionārs un eksperts (dzimis 1966. gadā)
- 14. maijs — Baiba Indriksone, aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- 15. maijs
- Andris Blaumanis, operdziedātājs (dzimis 1935. gadā)
- Alda Briede, radio žurnāliste, režisore (dzimusi 1951. gadā)
- 18. maijs — Dace Zenne, teātra darbiniece (dzimusi 1941. gadā)
- 20. maijs — Violeta Jātniece, keramiķe (dzimusi 1939. gadā)
- 22. maijs — Pēteris Korsaks, fotogrāfs, fotovēsturnieks (dzimis 1937. gadā)
- 27. maijs — Jānis Vasarietis, liliju selekcionārs (dzimis 1922. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs:
- Juris Apinis, motosportists un moto braukšanas instruktors (dzimis 1985. gadā)
- Žanuels Skopenko, futbolists (dzimis 2000. gadā)
- 8. jūnijs — Oļegs Kotovičs, operators, fotogrāfs (dzimis 1945. gadā)
- 10. jūnijs — Edvīns Dāvidsons, televīzijas sporta žurnālists un komentētājs (dzimis 1940. gadā)
- 11. jūnijs:
- Zane Kreicberga, teātra režisore, teorētiķe, pedagoģe (dzimusi 1971. gadā)
- Alberts Bels, rakstnieks, prozaiķis (dzimis 1938. gadā)
- 16. jūnijs:
- Jānis Kubilis, aktieris (dzimis 1923. gadā)
- Gunārs Stade, pianists, koncertmeistars, pedagogs, komponists, aranžētājs (dzimis 1932. gadā)
- 19. jūnijs — Aina Adermane, dokumentālo filmu redaktore, scenāriste, kinožurnāliste (dzimusi 1928. gadā)
- 23. jūnijs — Vladimirs Ponomarjovs, baleta mākslinieks, horeogrāfs, deju pedagogs (dzimis 1951. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūlijs:
- Mārtiņš Zilberts, pianists, koncertmeistars (dzimis 1977. gadā)
- Andrejs Plakans, vēsturnieks (dzimis 1940. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Straume, ārsts, politiķis (dzimis 1962. gadā)
- 13. jūlijs — Ingrīda Latimira, ekonomiste, politiķe (dzimusi 1958. gadā)
- 17. jūlijs — Vladlens Šulmans, ebreju sabiedriskais darbinieks, šahists, dziedātājs (dzimis 1962. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. augusts
- Raimonds Auškāps, tulkotājs, dramaturgs (dzimis 1952. gadā)
- Arnis Akmeņlauks, dokumentālā kino režisors (dzimis 1937. gadā)
- 8. augusts — Aleksandrs Sircovs, basģitārists, rokenrola grupas "Keksi" dibinātājs (dzimis 1958. gadā)
- 18. augusts — Rojs Brants, televīzijas operators (dzimis 1958. gadā)
- 22. augusts — Valentīns Logins, ārsts osteorefleksoterapeits (dzimis 1940. gadā)
- 25. augusts — Pēteris Milzarājs, arhitekts (dzimis 1935. gadā)
- 26. augusts — Ausma Ābele, kontrabasiste, pedagoģe (dzimusi 1948. gadā)
- 29. augusts — Ēvī Upeniece, tēlniece, portretiste (dzimusi 1925. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris — Valentīns Maculēvičs, režisors (dzimis 1950. gadā)
- 4. septembris — Inese Laizāne, aktrise, politiķe (dzimusi 1971. gadā)
- 19. septembris — Zigmunds Jansons, grieķu-romiešu cīņas cīkstonis, treneris (dzimis 1972. gadā)
- 21. septembris — Ingrīda Gutberga, pianiste, ērģelniece, diriģente (dzimusi 1930. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. oktobris — Mirdza Tupiņa, televīzijas žurnāliste (dzimusi 1940. gadā)
- 9. oktobris — Rasma Garne, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 12. oktobris — Jānis Mikāns, metālmākslinieks, tēlnieks (dzimis 1947. gadā)
- 23. oktobris — Haralds Vasiļjevs, hokejists, treneris (dzimis 1952. gadā)
- 24. oktobris
- Pēteris Poudžiunas, sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1958. gadā)
- Ivars Kleins, žurnālists (dzimis 1967. gadā)
- 27. oktobris — Zenta Krišjāne-Rešetnika, motosportiste (dzimusi 1938. gadā)
- 30. oktobris — Daila Rotbaha, dokumentālā kino režisore, scenāriste, rakstniece (dzimusi 1957. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — Ieva Auziņa-Sentivanī, dainu pētniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)
- 4. novembris:
- Gundega Lināre, ainavu arhitekte (dzimusi 1944. gadā)
- Linda Zaķe, hokejiste (dzimusi 1974. gadā)
- 5. novembris — Māris Āboliņš, skaņu režisors (dzimis 1963. gadā)
- 9. novembris:
- Viesturs Meijers, šahists (dzimis 1967. gadā)
- Jānis Uplejs, mācītājs, mūziķis (dzimis 1993. gadā)
- 12. novembris — Aleksandrs Zobens, mākslinieks, pedagogs (dzimis 1944. gadā)
- 13. novembris — Augusts Valdis Vasiļonoks, hokejists (dzimis 1996. gadā)
- 14. novembris — Olita Nigule, tēlniece, pedagoģe (dzimusi 1933. gadā)
- 15. novembris — Romualds Kalsons, komponists (dzimis 1936. gadā)
- 20. novembris
- Anna Eižvertiņa, režisore, pedagoģe (dzimusi 1945. gadā)
- Dainis Ozoliņš, aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 21. novembris — Edgars Maišelis, policists, sporta projektu organizētājs (dzimis 1957. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Gada dzīvnieks 2024 – stirna Dabasdati
- ↑ Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu LOB
- ↑ Gada kukainis 2024 – lielacu kamene Dabasdati
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2024 – ūdens ēzelītis Dabasdati
- ↑ Gada gliemis 2024 – zaļganais kailgliemezis Dabasdati
- ↑ GADA AUGS 2024 – APDZIRA Dabasdati
- ↑ Gada koks 2024 – zemais bērzs Dabasdati
- ↑ «Par 2024. gada sēni nosauc zilzaļo hlorociboriju – krāšņa un noderīga, bet maz pētīta». lsm.lv. 2024. gada 4. janvārī. Skatīts: 2024. gada 4. janvārī.
- ↑ GADA GĻOTSĒNE 2024 – TRAUSLĀ LĀSENĪTE Dabasdati
- ↑ GADA SŪNA – PARASTĀ LĪKLAPE Dabasdati
- ↑ Gada dzīvotne 2024 – mitrāji Dabasdati
- ↑ «Latvijas 2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis». www.geo.lu.lv (latviešu). 2024-01-10. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ «2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-17. Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ lvportals.lv. «2024. gadā minimālā darba alga būs 700 eiro, palielinās arī stundas tarifa likmes». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-31.
- ↑ delfi.lv. «Paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ delfi.lv. «Ceturtdien Rīgā ieradīsies Ukrainas prezidents Zelenskis». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ delfi.lv. «Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ delfi.lv. «Sausiņu atbrīvo no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-25.
- ↑ «Talsos no amata gāž domes vadītāju Kārkliņu; atkāpjas arī abi vietnieki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-05.
- ↑ «No amata atkāpjas «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Grigulis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ «Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Divdomīgā situācijā nokļuvušais Lasmanis atkāpjas no Jelgavas novada mēra amata». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ «Latvijā stājas spēkā Stambulas konvencija». delfi.lv. 2024. gada 1. maijā. Skatīts: 2024. gada 2. maijā.
- ↑ «Kiberuzbrukums Latvijas TV kabeļoperatoram – visos kanālos pārraida Kremļa propagandas saturu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-05-09.
- ↑ «Saeima atlaiž Rēzeknes domi». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-20.
- ↑ «"Bite Latvija" pārņem "Baltcom" pakalpojumus». jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-01.
- ↑ «Atkāpies Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-28.
- ↑ «“Indexo banka” sāk darbu. Ko tā piedāvā klientiem?». tv3.lv (latviešu). 2024-08-28. Skatīts: 2024-08-28.
- ↑ «Kariņš noliek Saeimas deputāta mandātu». lsm.lv (latviešu). 2024-08-29. Skatīts: 2024-08-9.
- ↑ «Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
- ↑ «Mūžībā devies kādreizējais Augstākās izglītības un zinātnes ministrs Pēteris Cimdiņš». TVNET (latviešu). Skatīts: 2024-01-26.