Ādams Mickēvičs

Ādams Mickēvičs Adam Mickiewicz Personīgā informācija Dzimis 1798. gada 24. decembrī Zavose vai Navahrudaka Krievijas Impērija (tagad Baltkrievija) Miris 1855. gada 26. novembrī (56 gadi) Stambula, Osmaņu impērija (tagad Turcija) Dzīves vieta Viļņa, Kauņa, Pēterburga, Roma, Parīze Tautība polis Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, esejists Valoda poļu valoda Literatūras virzieni romantisms Slavenākie darbi "Veļi" "Pans Tadeušs" Augstskola Viļņas Universitāte Ietekmējies no Homērs, Nikolo Makjavelli, Jans Kohanovskis, Petrarka, Aleksandrs Poups, Bairons, Johans Volfgangs fon Gēte Ietekmējis Grāfs Lotreamons, Žorža Sanda, Ralfs Voldo Emersons, Teofils Gotjē, Georgs Brandess

Ādams Bernards Mickēvičs (poļu: Adam Bernard Mickiewicz, lietuviešu: Adomas Bernardas Mickevičius, baltkrievu: Адам–Бернард Міцкевіч; dzimis 1798. gada 24. decembrī Navahrudakas apkaimē, Krievijas Impērijā (tagad Baltkrievijā), miris 1855. gada 26. novembrī Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis. Ietekmējis arī baltkrievu un lietuviešu literatūras attīstību.

Biogrāfija

Ādams Mickēvičs dzimis poļu šļahtiču ģimenē, Lietuvas dižkunigaitijas senās galvaspilsētas Navahrudakas (tagad Baltkrievijā) apkaimē trīs gadus pēc tam, kad pilsēta Polijas dalīšanas rezultātā bija nokļuvusi Krievijas sastāvā. Visus savus dzīves gadus Mickēvičs sevi uzskatīja par Lietuvas patriotu XIX gs. izpratnē — Lietuva kā bijušās Žečpospolitas austrumdaļa, respektīvi, mūsdienu Lietuva un Baltkrievija ar poļu kā kultūras valodu.

Mickēvičs studēja Viļņas Universitātē, kur iesaistījās nelegālajā filomātu biedrībā, kā arī publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819. gada līdz 1823. gadam strādāja par skolotāju Kauņā.

1823. gadā Mickēviču apcietināja, un par sodu izsūtīja uz valsts galvaspilsētu — Pēterburgu. Šeit viņš tika labi uzņemts tālaika literārajās aprindās savas izglītības un poētisko improvizāciju spēju dēļ. Pēc pieciem gadiem Mickēvičam atkal atļāva ceļot, un viņš slepus pieņēma lēmumu nekad neatgriezties Krievijā vai Polijā, kamēr tā ir Krievijas sastāvā.

Vispirms viņš devās uz Veimāru, kur tikās ar Gēti, pēc tam ceļoja pa Vāciju, Itāliju un apmetās uz dzīvi Romā, kur tapa viens no ievērojamākajiem Mickēviča darbiem — poēma "Pans Tadeušs" (Pan Tadeusz).

1832. gadā Mickēvičs pārcēlās uz dzīvi Parīzē, jo pēc Polijas Novembra sacelšanās apspiešanas šī pilsēta kļuva par poļu emigrācijas centru. Sākumā Mickēvičs dzīvoja diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840. gadā atrada darbu kā slāvu literatūras pasniedzējs Parīzē un Lozannā. Šajā dzīves periodā Mickēvičs pamazām pievērsās misticismam.

1853. gadā, sākoties Krimas karam, Mickēvičs devās uz Stambulu, lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855. gadā viņš saslima ar holēru un 26. novembrī mira. Mickēvičs tika apglabāts Francijā, bet 1900. gadā viņu pārapbedīja Krakovā Vāvela katedrālē poļu karaļu kapenēs.

Būtiskākie darbi

• Dzejas 1.sēj./Poezje t. 1 (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (Ballady i Romanse))
• Dzejas 2.sēj./Poezje t. 2 (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (Grażynę), kā arī poēmas "Veļi" (Dziady) II un IV daļu)
• Krimas soneti/Sonety krymskie (1826)
• Veļi, III daļa/ Dziady, III część (1828)
• Konrāds Valenrods/Konrad Wallenrod (1828)
• Pans Tadeušs/Pan Tadeusz (1834)