Čimabue

"Krucifikss" (1287-1288, Svētā Krusta bazilika Florencē)

Čimabue (dzimis ap 1240. gadu, miris pēc 1302. gada; īstajā vārdā Čenno di Pepo) bija viduslaiku itāliešu gleznotājs un mozaīku meistars.

Uzskata, ka Čimabue ir pēdējais izcilais mākslinieks, kurš strādājis Bizantijas tradīcijā, taču viņa darbos jaušama pāreja uz reālistiskāku figūru tēlojumu (dabiskākas proporcijas, ēnojums). No Čimabues ietekmējušies Džoto un Dučo. "Čimabue" ("vērša galva") ir mākslinieka pavārds.

Nācis no Florences babtistērija mozaīku darbnīcas. Droši zināms, ka 1272. gadā viņš darbojies Romā, bet 1301./1302.g. — Pizā. Čimabue savos darbos stipri iespaidojās no Bizantijas mākslas, taču viņš no tās atbrīvojās, piešķirot figūrai plastiskumu, trīsdimensionalitāti un kustīgumu. Viņš pakāpeniski novērsās no Rietumeiropas glezniecības raksturīgās deformācijas, nonākot pie stilizētās monumentalitātes un intensīva glezniecības veida.

Dante Aligjēri nosaucis Čimabui par izcilāko mākslinieku līdz Džoto ("Dievišķajā komēdijā", jāpiezīmē, minēts, ka viņš cietis no lepnības); Džordžo Vazāri tieši ar viņa biogrāfiju sācis darbu "Nozīmīgāko itāliešu gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves".

Lai arī Čimabue savas dzīves laikā bijis atzīts mākslinieks, par viņa dzīvi zināms maz. Iespējams, viņš mācījies mozaīku darbnīcā Florencē un to pametis ap 1260. gadu. 1272. gadā viņš atradies Romā, 1301. vai 1302. gadā – Pizā. Starp Čimabues izcilākajiem darbiem jāmin Svētā Jāņa mozaīka Pizas katedrālē, "Krucifikss" Sv. Dominika baznīcā Areco, "Svētās Trīsvienības Madonna" Ufici, Jaunās Derības fresku cikls Asīzes Sv. Franciska baznīcā, "Krucifikss" Florences Svētā Krusta baznīcā (šis darbs būtiski cieta Florences 1966. gada plūdos) un citi.