Ģimnāzija
Ģimnāzija (no sengrieķu: γυμνάσιον (gymnásion) — 'vingrināšanās vieta') ir vispārējās izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas. Agrāk ģimnāzijās lielāku uzmanību pievērsa grieķu un latīņu valodas, kā arī veco kultūrtautu literatūras mācīšanai, to pamatuzdevums bija sagatavot studijām augstskolā.
Pašlaik Latvijā vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno ne tikai valsts ģimnāzijas, bet arī pašvaldību un privātās ģimnāzijas līdztekus vidusskolām un vakara (maiņu) vidusskolām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senajā Grieķijā par ģimnāziju (gymnasion) sauca vingrošanas vietu dārzā, laukumā vai telpās. Atēnās darbojās trīs ģimnāzijas, proti, Platona akadēmija, Aristoteļa licejs un Kinosargs (Kynosarges), ģimnāzijas darbojās arī Korintā, Efesā un citur. Ģimnāzijas nosaukumu Eiropā atsāka lietot Renesanses laikmetā. Dažās ģimnāzijās (gymnasium academicum vai gymnasium illustre) mācību programmas paplašināja ar filozofiju, loģiku, retoriku, parasti ar latīņu mācību valodu. Pie šīm ģimnāzijām piederēja Zviedru Vidzemes Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija (1631), Tērbatas Akadēmiskā ģimnāzija un Zviedru Igaunijas Rēveles Akadēmiskā ģimnāzija.
17. gadsimtā izveidojās klasiskās ģimnāzijas ar seno valodu un literatūras apguvi un reālās ģimnāzijas (reālskolas) ar t.s. "reālo zināšanu" apguvi.[1]
Valsts ģimnāzijas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1920. gada "Likuma par vidusskolām" pieņemšanas Latvijā pastāvēja vienīgi reālā tipa vidusskolas, izņemot vienu klasiskā tipa vidusskolu (Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju). Toties ar 1929. gada 22. augusta Latvijas Republikas Izglītības ministra rīkojumu 99 vispārizglītojošās vidusskolas tika pārdēvētas par ģimnāzijām.[1]
Mūsdienās Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Latvijas Republikas Ministru kabinets. Valsts ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas (no 10. klases līdz 12. klasei). Valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (no 7. klases līdz 9. klasei) vai pilnu pamatizglītības programmu (no 1. klases līdz 9. klasei), kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Valsts ģimnāzija papildus minēto izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas (Vispārējās izglītības likuma 40. pants), par ko saņem papildu valsts budžeta finansējumu (63. pants). Valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus (31. pants).[2]
- Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
- Balvu Valsts ģimnāzija
- Bauskas Valsts ģimnāzija
- Cēsu Valsts ģimnāzija
- Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
- Daugavpils Valsts ģimnāzija
- Dobeles Valsts ģimnāzija
- Jēkabpils Valsts ģimnāzija
- Jelgavas Valsts ģimnāzija
- Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija
- Jūrmalas Valsts ģimnāzija
- Liepājas Valsts ģimnāzija
- Madonas Valsts ģimnāzija
- Mārupes Valsts ģimnāzija
- Ogres Valsts ģimnāzija
- Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija
- Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija
- Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija
- Āgenskalna Valsts ģimnāzija
- Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
- Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
- Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
- Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
- Siguldas Valsts ģimnāzija
- Talsu Valsts ģimnāzija
- Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija
- Valmieras Valsts ģimnāzija
- Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija
- Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 11 318—11 319. sleja.
- ↑ Vispārējās izglītības likums Arhivēts 2019. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., pieņemts 10.06.1999., pēdējie grozījumi 21.06.2018.