Pēc etimologa Konstantīna Karuļa versijas "Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne "kek" nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)" — "mitrināt, aprasināt, tecēt". Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.[6]
Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7. gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās Daugavas līvu zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši lībieši.
Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica kolhoza "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru. 2022. gada 1. jūlijā Ķekava ieguva pilsētas statusu.