Šanu dinastija
Šanu dinastija (ķīniešu: 商朝; piņjiņs: Shāng cháo), arī Jiņu dinastija (ķīniešu: 殷代; piņjiņs: Yīn dài), bija Ķīnas dinastija, kuru vadītā valsts Ķīnas centrālajā daļā pastāvēja no apmēram 1600. gada p.m.ē. līdz apmēram 1046. gadam p.m.ē. Tā nomainīja Sja dinastiju, savukārt Šanu dinastiju nomainīja sekojošā Džou dinastija. Pēdējais Šanu valdnieks veicis pašnāvību pēc sakāves kaujā pret Džou dinastijas izveidotāju.
Lai arī senās ķīniešu hronikas atainoja vēsturi, kurā viena dinastija seko nākamajai, Sja un Šanu dinastiju valstis vismaz kādu laiku pastāvēja līdzās viena otrai, tāpat kā vēlāk Šanu un Džou dinastiju valstis. Citos reģionos pastāvēja ar Šanu valsti nesaistītas kultūras, piemēram, Saņsjindui kultūra.
Šanu valdošā dzimta iesākās 150-200 gadus pirms dinastijas nodibināšanās. Kā liecina atrastie zīlēšanas kauliņi, karagājienos armijas vadīja karalis, taču karaspēka vadīšanu bieži uzticēja arī ģenerāļiem. Spriežot pēc vienuviet atrastajiem akmens nažiem, lauku apstrādāšanu kopīgi veica lielas brīvo zemnieku grupas.
Valsts atradās Huanhes upes ielejā. Ap 1122. gadu p.m.ē. valsts teritorija bija 1,25 miljoni kv.km. Vēlīnās Šanu dinastijas galvaspilsēta atradās Jiņsju. Šanu karaļiem bija vairāki desmiti sievu, ietekmīgākās no kurām arī bija iesaistītas valsts pārvaldē. Troni mantoja gan karaļa ģimenes ietvaros, gan arī plašākai valdnieka dzimtai piederīgie.
Arheoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1899. gadā kādā tradicionālās ķīniešu medicīnas aptiekā tika ievēroti zīlēšanas kauliņi (pūķu kauliņi) ar seniem hieroglifiem, daudzi no kuriem ir saprotami un dod priekšstatu par Šanu valsti. Zīlēšanas kauliņu izcelsmes vietu Jiņsju atklāja 1928. gadā, kur arheoloģiskie izrakumi turpinājās līdz Japānas iebrukumam 1937. gadā. Izrakumus atsāka pēc 1949. gada, kad izveidojās Ķīnas Tautas Republika.
Arheoloģiskajos izrakumos Šanu valsts lielākajos centros atrasti desmitiem tūkstoši bronzas, nefrīta, akmens un keramikas izstrādājumu, kā arī orākulu rituālie kauli, uz kuriem atrasti agrīnākie ķīniešu rakstības paraugi. Atrastas arī rituālas cilvēku, visticamāk, karagūstekņu upurēšanas paliekas.
-
875 kilogramus smagais bronzas vīna trauks, smagākais bronzas priekšmets Ķīnā
-
Nefrīta gredzens drakona formā
-
Orākula gliemežvāks ar agrīnu hieroglifu rakstību
-
Nefrīta brieža figūriņa
-
Bronzas trauks
-
Bronzas trauks ar četrām aunu galvām
-
Ūpja formas rituāls bronzas vīna trauks
-
Bronzas cirvis
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šanu dinastija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Šanu dinastija (angliski)
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|