Žozefs Fušē
| ||||||||||||||||
,_duc_d=2527Otrante_en_1809.jpg)
.svg){kind=small}
Žozefs Fušē, Pirmais Otranto hercogs (franču: Joseph Fouché, duc d'Otrante; dzimis 1759. gada 21. maijā, miris 1820. gada 25. decembrī) bija Franču revolūcijas un Napoleona laika franču politiķis.
Dzimis Lepelrēnā pie Nantes. Ieguva reliģisku izglītību, strādāja par matemātikas un filozofijas pasniedzēju. 1792. gadā tika ievēlēts par konventa locekli un pieslējās Kalnam. Balsoja par nāves spriedumu Luijam XVI. 1793. gadā konvents sūtīja Fušē uz dažādām valsts daļām cīņai pret kontrrevolūciju. Izvērsa represijas pret pretiniekiem, cita starpā aktīvi vēršoties pret baznīcu, konfiscējot īpašumus un aizliedzot veikt reliģiskas ceremonijas. Lionā ar Fušē vārdu saistās masu represijas un nāvessodi.
1794. gada 27. jūlijā Fušē pieslējās personām, kuras realizēja Termidora apvērsumu, tomēr uz laiku tika atstumts no ietekmes. 1798. gadā ar Barrasa palīdzību tika iecelts par Francijas sūtni Cisalpīnas republikā, bet 1799. gadā par Francijas policijas ministru, kļūdams par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī. 18. brimēra apvērsuma laikā enerģiski atbalstīja Napoleonu. Fušē bija ļoti ietekmīga persona Napoleona valdīšanas laikā. Līdz 1802. gadam un atkal no 1804. līdz 1810. gadam Fušē bija policijas ministrs, ar kuru nācās rēķināties arī Napoleonam.
Vēlākajā dzīves laikā pieslējās gan Burbonu restaurācijai, gan, 100 dienu laikā, atkal Napoleonam, pēc tam atkal karalim. 1815. gadā tika nozīmēts par sūtni uz Saksiju. Tomēr, tā kā Fušē bija balsojis par nāvessodu karalim, zaudēja amatu. Miris trimdā Triestē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žozefs Fušē.
|