Ala

Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks. Latvijā tradicionāli par alu uzskata dobumu, kurā var iekļūt vismaz 2.5 m dziļumā vai arī, ja alai ir kultūrvērsturiska nozīme. Ar alu pētniecību nodarbojas īpaša zinātne — speleoloģija.^[1] Alas ir īpaša aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu grupa, kurām ir izcila botāniska, arheoloģiska un vēsturiska vērtība.^[2]

Latvijā apzinātas ap 1500 alu, kuras lielākoties ir veidojušās smilšakmenī. Dažas alas Latvijā veidojušās arī dolomītiežos un dabiski sacementētā grantī kā arī daudzi citi.

Latvijas garākais dabiskais alu labirints ir Peldangas alas Talsu novadā (70 m kopgarumā), bet mākslīgais — Riežupes alas (460 m). Pasaulē garākās ir Mamutu alas ASV — 556 km.^[3]

Atsauces

↑ Guntis Eniņš. Alas Latvijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. ISBN 9984-36-111-X.
↑ «Latvijas dabas pieminekļi: Alas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 24. decembrī.
↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 86;87. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ala.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Iežu atsegumi, alas un karsta biotopi Arhivēts 2008. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Guntis Eniņš. Alas Latvijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. ISBN 9984-36-111-X.

[2] «Latvijas dabas pieminekļi: Alas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 24. decembrī.

[3] Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 86;87. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

[1]

[2]

[3]