Alpu vārnas
| Alpu vārnas Pyrrhocorax (Tunstall, 1771) | |
|---|---|
 Alpu kovārnis (Pyrrhocorax graculus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Alpu vārnas (Pyrrhocorax) |
| Izplatība | |
|
Alpu vārnas izplatības areāls
Alpu kovārņa izplatības areāls
Abu sugu areālu pārklāšanās | |
 Alpu vārnas Vikikrātuvē | |
Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.[1] To tuvākie radinieki ir kovārņi no vārnu ģints (Corvus).
Alpu vārnas dzīvo Eirāzijas dienviddaļas un Ziemeļāfrikas kalnos. Tās ir sastopamas Marokā, Spānijā, Eiropas dienvidos Alpu kalnos, Centrālāzijas kalnos, Himalajos un Ķīnas rietumos. Alpu kovārnis dzīvo arī Korsikas un Krētas salās, bet Alpu vārna ir sastopama Īrijā un Lielbritānijā.[2] Teritorijās, kurās dzīvo abas sugas, Alpu kovārnis apmetas augstāk kalnos nekā tā radiniece Alpu vārna.[3] Galvenais sugas apdraudējums ir lauksaimniecības attīstība, kas novedis pie sugas sadrumstalošanās, jo putni ir nometnieki, lai gan kopumā sugām izmiršana nedraud.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alpu vārnas ir vidēji lieli vārnu dzimtas putni. Alpu kovārnis ir nedaudz mazāks nekā Alpu vārna, bet kopumā sugas ir gandrīz vienādas: ķermeņi ir 37—40 cm gari, spārnu platums 73—90 cm.[3] Abi dzimumi ir apmēram vienādi lieli. Alpu vārnām apspalvojums ir spoži melns tāpat kā kraukļiem, bet kājas un knābis košās krāsās: Alpu kovārnim dzeltens knābis, Alpu vārnai sarkans. Abām sugām ir sarkanas kājas. Jaunos putnus var atšķirt pēc tā, ka to melnās spalvas nav spožas, tās ir drīzāk tumši pelēkas, arī knābji un kājas ir pelēcīgas, nav košas. Tām ir plati, gari spārni un tās ļoti labi lido, demonstrējot debesīs iespaidīgus akrobātiskus trikus.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alpu vārnas barojoties veido lielus barus. Tās pārmeklē kalnu pļavu īso zāli, uzlasot dažādus bezmugurkaulniekus, augu sēklas, kā arī cilvēku atkritumus, īpaši ziemā.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abas sugas veido pārus uz mūžu.[5] Ligzdas tiek būvētas klinšu iedobēs vai alās no koku un krūmu saknēm, tās izoderē ar zāli, smalkākiem zariņiem vai matiem. Alpu vārnas ligzdojot neveido kolonijas, lai gan reizēm ligzdas var būt diezgan tuvu kaimiņos viena otrai. Mātīte parasti izdēj 3—5 olas un perē tās viena pati. Olas ir baltas ar nelieliem, brūniem vai pelēkiem raibumiņiem. Putnēni izšķiļas pēc 2—3 nedēļām. Alpu vārnas putnēni ir kaili, bet Alpu kovārņa cālēni ir segti ar mīkstām, biezām dūnām.[6] Mazuļus baro abi vecāki.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alpu vārnu ģints (Pyrrhocorax)
- Alpu kovārnis (Pyrrhocorax graculus)
- Alpu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
- ↑ «Chough». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. martā. Skatīts: 2010. gada 31. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 Snow, David; Perrins, Christopher M (editors) (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. 1466–68
- ↑ Burton, Robert (1985). Bird behaviour. London: Granada. pp. 22. ISBN 0-246-12440-7.
- ↑ Breeding biology and survival of the Alpine Chough Pyrrhocorax graculus[novecojusi saite]
- ↑ Starck, J Matthias; Ricklefs, Robert E. (1948). Avian Growth and Development. Evolution within the altricial precocial spectrum. New York: Oxford University Press. pp. 7. ISBN 0-19-510608-3
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Chough Pyrrhocorax pyrrhocorax
- IUCN: Pyrrhocorax graculus[novecojusi saite]
- Red-billed Chough Pyrrhocorax pyrrhocorax Arhivēts 2009. gada 4. janvārī, Wayback Machine vietnē.