Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Anglicisms

Vikipēdijas lapa
1989. gadā izdotās Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks

Anglicisms jeb anglisms[1][2] ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.[3]

Angļu valodas daudzveidīgā etimoloģiskā sastāva un citvalodu aizguvumu dēļ mūsdienu valodnieku vidū ir domstarpības, par to, kas uzskatāmi par anglicismiem, jo īpaši, ja runa ir par vārdiem, kas aizgūti pašā angļu valodā, iegūstot jaunu nozīmi un/vai formu (piemēram, budžets, humors, pionieris). Kopš 18. gadsimta nevienprātība ir arī par vārdiem, kas angļu valodā darināti no klasisko valodu (grieķu un latīņu valodas) elementiem (piemēram, fonogrāfs, kaleidoskops, traktors). Daļa valodnieku tos uzskata par anglicismiem, savukārt citi — par internacionālismiem, „jaunlatīnismiem”, „neoklasicismiem” vai pat aizguvumiem no klasiskajām valodām. Latviešu valodnieks Juris Baldunčiks latviešu valodā par anglicismiem atzīst:

Pirmie anglicismi latviešu valodas rakstveida avotos parādījās 18. gadsimta beigās, tomēr līdz pat 20. gadsimta 70. gadu vidum tie tikpat kā netika pētīti, jo latviešu valodā saglabājās nelielā skaitā (galvenokārt tikai sportā un tehnikā). Latviešu un angļu valodas tiešie sakari tolaik bija ļoti ierobežoti, tāpēc anglicismi lielākoties ienāca ar vācu un krievu valodas starpniecību.[3] Piemēram, 1950. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms „bizness”, 1960. gados — „dizains” un „klīrenss”, 1970. gados — „displejs”, 1980. gados — „listings” un 1990. gados — „līzings” un „peidžer(i)s”.[4]

Mūsdienās pret anglicismiem ir dažāda attieksme. Piemēram, latviešu valodnieks, tulks un tulkotājs Andrejs Veisbergs uzskata, ka anglicismi latviešu valodu neapdraudot, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko,[5] bet valodnieks Juris Baldunčiks pieaugošo anglicismu izmantošanu latviešu valodā un latviešu valodas tuvināšanu angļu valodai uzskata par pārmērīgu un kropļojošu.[6]

2012. gadā rezonansi plašsaziņas līdzekļos guva gadījums, kad Optika Outlet izkārtnē esoša anglicisma „outlet” dēļ Valsts valodas centrs pret salonu uzsāka pārbaudi par tā nosaukuma atbilstību latviešu valodai, uz ko Optika outlet savukārt reaģēja uz vienu dienu nomainot izkārtnes uz „Optika izpārdotava”.[7][8][9]

Vairāki anglicismi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkotajā akcijā „Gada vārds Latvijā” atzīti par gada nevārdiem (2004. gadā — „māsterplāns”, 2006. gadā — „hendlings”, 2007. gadā — „siera produkts”, 2013. gadā — „dīli/dīlošana/dīlot”, 2014. gadā „aplikācija” (ar nozīmi „lietotne”), 2016. gadā — „ekselence”, 2018. gadā — „influenceris” un 2020. gadā — „vaibs”).

Anglicismu izplatības ierobežošana notiek arī citās valodās, piemēram, franču, kur Francijas Akadēmija savā tīmekļa vietnē 2011. gadā izveidoja sadaļu „Dire, ne pas dire” ('Teikt, neteikt'), kurā iekļāva no franču valodas izskaužamos anglicismus un to franciskās atbilsmes, piemēram, izteicienu best of, ko akadēmija aicina aizstāt ar „le meilleur de” un franču un angļu valodas sajaukumā radušos vārdu „impacter” ('ietekmēt'), ko aicina aizvietot ar „affecter”.[10]

  1. Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 32. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
  2. «Konsultācijas». Valsts valodas komisija. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī. *Vārds anglisms lietots bez piedēkļa -ic-, jo šim elementam vārda “anglicisms” sastāvā nav semantiskas slodzes, tāpēc terminā tas ir lieks.
  3. 3,0 3,1 3,2 Juris Baldunčiks. Anglicismi latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 1989. 6.—9. lpp. ISBN 5-7966-0078-8. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
  4. Valentīna Skujiņa. «Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā». Valsts valodas komisija, 2003. gada 22. februāris. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
  5. «Valodnieks: no anglicismiem latviešu valodā nav jābaidās. VIDEO». jauns.lv. 2012. gada 11. novembris. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī. (...) par to nav jāsatraucas, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko. Piemēram, mēs vairs nesakām tīneidžers, bet gan tīnis. Veisbergs saka, ka jaunākajai paaudzei vienmēr esot bijis stilīgi slengā lietot svešvalodu aizguvumus. Pirms vairāk nekā gadsimta tie bija aizguvumi no vācu valodas, nesenā pagātnē no krievu, bet tagad no angļu valodas.
  6. Juris Baldunčiks (2003. gada 22. februāris). Kas notiek latviešu valodā?. Diena. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī. "Vērojama latviešu tekstu maksimāla tuvināšana angļu valodas paraugiem, nerēķinoties ar latviešu valodas vispārpieņemto izteiksmes veidu un pat vārdu nozīmi. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka tas ir labi, jo teksti ir savietojamāki, tos vieglāk pārtulkot. Šaubu nav, no diviem variantiem («Bosch saimnieciskā darbība Latvijā» un «Bosch biznesa aktivitātes Latvijā») pēdējais ir daudz līdzīgāks angļu ekvivalentam (Bosch business activities in Latvia). Iznāk, ka kropļojam gadu gaitā izkopto valodu, lai ar mazāku piepūli tekstus savietotu vai pārceltu citā valodā."
  7. Valsts valodas centrs trenkā outletus. Dienas Bizness. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
  8. Valodas sargi ērcīgi par vārdu 'outlet' nosaukumā; veikals pārtop par 'Izpārdotavu'. Delfi. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
  9. "Outlet Optika" veikalus valodas pārbaužu dēļ uz dienu pārdēvē par "Izpārdotavām". Dienas Bizness. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
  10. Cīnās pret pieaugošo angļu valodas ietekmi franču valodā. Apollo. 2012. gada 12. oktobris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]