Bads

Šis raksts ir par pārtikas trūkumu ilgstošā laika periodā. Par izsalkumu skatīt rakstu badošanās.

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā

Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā. To var izraisīt karš, neražas gads, katastrofas, darbaspēka trūkums, inflācija un/vai valdības politika. Bads parasti ir saistīts ar nepietiekamu uzturu, epidēmijām un paaugstinātu mirstību.

Masveida bada laikā parasti mirst vairāk vīriešu nekā sieviešu. visvairāk dzīvību atņem nevis pats bads, bet gan ar to saistītās slimības. Masveida badam ir arī citas sekas. Piemēram, strauji pieaug pašnāvību skaits, samazinās dzimstība (parasti pēc bada beigām dzimstība īslaicīgi pieaug, bet pēc tam atkal samazinās) un laulību skaits. Masveida bads izraisa būtiskas izmaiņas iedzīvotāju demogrāfiskajā struktūrā, jo īpaši strauji samazinās bērnu un gados vecāku cilvēku īpatsvars un palielinās sieviešu īpatsvars.

Mūsidienās

Nepietiekama uztura skarto iedzīvotāju īpatsvars saskaņā ar ANO 2013. gada statistiku

Mūsdienās viens no reģioniem, kuros visspilgtāk izpaužas bads un ar to saistītās problēmas, ir Subsahāras Āfrika.

No 2020. gada izsalkušo cilvēku skaits pasaulē palielinās, pēdējo piecu gadu laikā to skaits pieaugs par desmitiem miljonu. Nepietiekams uzturs ir iemesls aptuveni 45 % no visiem nāves gadījumiem bērniem līdz piecu gadu vecumam. Katru gadu no bada izraisītām slimībām mirst vairāk nekā 5 miljoni mazu bērnu.

Skatīt arī

• Bads Krimā (1921—1923)
• Holodomors

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bads.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)