Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu. To spins ir pusvesels skaitlis (1/2 vai 3/2), tādēļ tās pieder pie fermioniem. Parasti barioni sastāv no 3 kvarkiem (pentakvarki pagaidām nav eksperimentāli konstatēti). Pie barioniem pieder nukloni, hiperoni, šarmantie barioni un ārkārtīgi nestabilās barionu rezonanses.
Barionu tipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- nukloni (protoni un neitroni) - sastāv no u un d kvarkiem
- delta daļiņas - arī sastāv no u un d kvarkiem, bet to spins ir 3/2
- Λ, Σ, Ξ un Ω hiperoni - satur vismaz vienu s kvarku
- šarmantie barioni - satur vismaz vienu c kvarku
- barioni, kas satur b kvarku
Daļiņa | Simbols | Sastāvā esošie kvarki | Miera masa, MeV/c2 |
Spins | S | C | B | Vidējais dzīves laiks, s |
Sabrūkot radītās daļiņas |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Protons | p | uud | 938,3 | 1/2 | 0 | 0 | 0 | Stabils[1] | Sabrukšana nav novērota |
Neitrons | n | ddu | 939,6 | 1/2 | 0 | 0 | 0 | 885,7±0,8[2] | p + e- + νe |
Delta daļiņa | Δ++ | uuu | 1232 | 3/2 | 0 | 0 | 0 | 6×10-24 | π+ + p |
Delta daļiņa | Δ+ | uud | 1232 | 3/2 | 0 | 0 | 0 | 6×10-24 | π+ + n vai π0 + p |
Delta daļiņa | Δ0 | udd | 1232 | 3/2 | 0 | 0 | 0 | 6×10-24 | π0 + n vai π- + p |
Delta daļiņa | Δ- | ddd | 1232 | 3/2 | 0 | 0 | 0 | 6×10-24 | π- + n |
Lambda hiperons | Λ0 | uds | 1115,7 | 1/2 | -1 | 0 | 0 | 2,60×10-10 | π- + p vai πo + n |
Šarmantā lambda daļiņa | Λ+c | udc | 2285 | 1/2 | 0 | +1 | 0 | 2.0×10-13 | |
Pamata lambda daļiņa | Λ0b | udb | 5624 | 1/2 | 0 | 0 | -1 | 1,2×10-12 | |
Sigma hiperons | Σ+ | uus | 1189,4 | 1/2 | -1 | 0 | 0 | 0,8×10-10 | π0 + p vai π+ + n |
Sigma hiperons | Σ0 | uds | 1192,5 | 1/2 | -1 | 0 | 0 | 6×10-20 | Λ0 + γ |
Sigma hiperons | Σ- | dds | 1197,4 | 1/2 | -1 | 0 | 0 | 1,5×10-10 | π- + n |
Pamata sigma daļiņa | Σ+b | uub | 1/2 | 0 | 0 | -1 | Λ0b + π+ | ||
Pamata sigma daļiņa | Σ-b | ddb | 1/2 | 0 | 0 | -1 | Λ0b + π- | ||
Ksi hiperons | Ξ0 | uss | 1315 | 1/2 | -2 | 0 | 0 | 2,9×10-10 | Λ0 + π0 |
Ksi hiperons | Ξ- | dss | 1321 | 1/2 | -2 | 0 | 0 | 1,6×10-10 | Λ0 + π- |
Omega hiperons | Ω- | sss | 1672 | 3/2 | -3 | 0 | 0 | 0,82×10-10 | Λ0 + K- vai Ξ0 + π- |
Šarmantā omega daļiņa | Ω0c | ssc | 2698 | -2 | +1 | 0 | 7×10-14 | ||
Šarmantā ksi daļiņa | Ξ+c | usc | 2466 | -1 | +1 | 0 | 4,4×10-13 | ||
Šarmantā ksi daļiņa | Ξ0c | dsc | 2472 | -1 | +1 | 0 | 1,1×10-13 |
[1]ne mazāk kā 1035 gadi. Sk. protona sabrukšana.
[2]brīvajiem neitroniem; atomu kodolos neitroni ir stabili.
Barionu matērija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par barionu matēriju dēvē parasto, ikdienā novērojamo vielu, kas sastāv no atomiem, kuru galveno masu dod nukloni. Ir iespējama arī "nebarioniska" matērija — neitrīno, brīvie elektroni, kā arī tādi eksotiski matērijas veidi, kā tumšā matērija.
Barionu skaitlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barionu skaitļa saglabāšanās likums ir viens no empīriski noteiktajiem dabas likumiem - noslēgtā sistēmā barionu un antibarionu skaita starpība vienmēr saglabājas. Šo lielumu sauc par barionu skaitli. Barionu skaitļa saglabāšanās likuma būtība pagaidām vēl nav izskaidrota, taču līdz šim nav novērota neviena parādība, kas nepakļautos šim likumam.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barioni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
|