Bengts Gabrielsons Uksenšerna
| ||||||||||||||||
_Graf_Oxenstierna.jpg)
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (zviedru: Bengt Gabrielsson Oxenstierna af Korsholm och Wasa, 1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs. Zviedru okupētās Kulmas, Kujāvijas, Lielpolijas un Mazovijas gubernators (1655—1659), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1662—1666), rezidēja Rīgas pilī. Aumeisteru muižas īpašnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1623. gada 16. jūlijā Fasternā zviedru valstsvīra Gabriela Bengtsona Uksenšernas un viņa sievas Annas, dzimušas Baneres (Banér, 1585—1656), ģimenē.
Mācījās Obu ģimnāzijā, studēja Upsālas universitātē, bija tās rector illustris (1643—1644). Piedalījās Vestfālenes miera līguma sarunās 1648. gadā, pēc tam karalienes Kristīnes I valdīšanas laikā piedalījās diplomātiskās misijās vācu zemēs, bija Zviedru Pomerānijas tiesnesis Vismārā (1652—1654).
Kārļa X valdīšanas laikā piedalījās Otrajā Ziemeļu karā, bija zviedru okupētās Kulmas, Kujāvijas, Lielpolijas un Mazovijas gubernators (1655—1659), vadīja Tornas aizstāvēšanu. Piedalījās Olivas miera sarunās 1660. gadā. Pēc Kārļa XI kļūšanas par karali tika iecelts par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1662—1666). 1674. gadā viņu iecēla par Zviedrijas karaļa sūtni pie Svētās Romas impērijas ķeizara Vīnē, kur viņš centās novērst impērijas karu ar Franciju. Pēc Holandes kara beigām piedalījās Neimegenas miera sarunās (1676—1679), sekmēja Zviedrijas un Nīderlandes politisku tuvināšanos.
1680. gadā karalis Kārlis XI viņu iecēla par valsts kancelejas vadītāju, līdztekus viņš bija arī Upsālas universitātes kanclers no 1686. gada.
Miris 1702. gada 12. jūlijā Stokholmā, apglabāts Upsālas Doma baznīcā.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bengts Gabrielsons Uksenšerna |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Aksels Lilijs |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1662—1666 |
Pēctecis: Klass Okesons Tots (jaunākais) |
|