Boeing 787
_above_clouds.jpg) Norwegian Airlines Boeing 787-9 | |
| Tips | Pasažieru lidmašīna |
|---|---|
| Valsts |
 ASV |
| Ražotājs | Boeing Airplane Company |
| Pirmais lidojums | 2009. gada 15. decembrī |
| Komerciālie lidojumi | 2011. gada 26. oktobrī (ANA) |
| Ražošanā | kopš 2004. gada |
| Izmaksas | 32 miljardi dolāru |
Boeing 787 Dreamliner ir amerikāņu plata korpusa reaktīvā lidmašīna, ko izstrādājusi un ražojusi Boeing Commercial Airplanes.
Pēc Sonic Cruiser projekta pārtraukšanas Boeing 2003. gada 29. janvārī paziņoja par parasto 7E7, koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta 2004. gada 26. aprīlī ar pasūtījumu par 50 no All Nippon Airways (ANA), kas bija paredzēts 2008. gada ieviešanai. 2007. gada 8. jūlijā prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam 2009. gada 15. decembrī. Tipa sertifikāts tika saņemts 2011. gada augustā, un pirmais 787-8 tika piegādāts 2011. gada septembrī, pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada 26. oktobrī ar ANA. Palaišanas brīdī Boeing mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk degvielas nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, Boeing 767, pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 jūras jūdzēm (16 000 km), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina General Electric GEnx vai Rolls-Royce Trent augsta apvada turbīnas. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem spārnu galiem un troksni mazinošām skavām uz tā dzinēja nacelēm. Izstrāde un ražošana arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta Boeing, Dienvidkarolīnā, Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz 2021. gada martam tika veikta arī Boeing Everett rūpnīcā Vašingtonā.
Sākotnējā, 186 pēdas (57 m) garajā 787-8 parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 mārciņu (228 t) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts 787-9, 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā 2014. gada 7. augustā ar ANA. Tālāk izstiepts 787—10, 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā Singapore Airlines 2018. gada 3. aprīlī.
Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja litija jonu akumulatori, kas vainagojās ar ugunsgrēkiem uz lidaparāta. 2013. gada janvārī ASV FAA lika pārtraukt lietot visas 787 lidmašīnas, līdz tā 2013. gada aprīlī apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz 2022. gada janvārim 787 nav bojāgājušo un korpusa zudumu. 2020. gada martā 787 bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 miljardus dolāru; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000.
No 2019. gada būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no 2021. gada janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta.
Izstrāde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fons
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deviņdesmito gadu beigās Boeing apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo 767 un 747-400 pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas lidmašīnas. 747X būtu pagarinājis 747-400 un uzlabojis efektivitāti, un Sonic Cruiser būtu sasniedzis par 15% lielāku ātrumu (aptuveni līdz 0,98 Maha skaitļiem), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā 767. Tirgus interese par 747X bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu aviokompānijas, tostarp Continental Airlines, izrādīja sākotnējo entuziasmu par Sonic Cruiser, lai gan tika paustas arī bažas par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca 11. septembra uzbrukumi un naftas cenu paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas ASV, tika uzskatītas par Sonic Cruiser visticamākajiem klientiem; tādējādi Sonic Cruiser tika oficiāli atcelts 2002. gada 20. decembrī. 2003. gada 29. janvārī Boeing paziņoja par alternatīvu produktu 7E7, kas izmanto Sonic Cruiser tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu 747 izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi.
Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no Boeing Commercial Airplanes VP Marketing norādīja, ka lidostu sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu Airbus A380 būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem.
2003. gadā nesenais Boeing direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš 2005. gadā kļuva par Boeing priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu Airbus tirgus daļu. Boeing valdes direktori Harijs Stounsifers (Boeing prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no 777 izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no 777 vienības.", un apstiprināja attīstības budžetu 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo Boeing vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". Boeing Commercial Airplanes prezidents Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis 777 programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp 777 un 787, sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par skaitli, un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko."
Sonic Cruiser projekta aizstājējs tika nosaukts par "7E7" (ar izstrādes koda nosaukumu "Y2"). Tehnoloģiju no Sonic Cruiser un 7E7 bija paredzēts izmantot kā daļu no Boeing projekta, lai aizstātu visu tā lidmašīnu produktu līniju, ko sauca par Jeloustonas projektu (kurā 7E7 kļuva par pirmo posmu). Sākotnējie 7E7 koncepcijas attēli ietvēra drausmīgus kabīnes logus, nolaistu degunu un raksturīgu "haizivs spuras" asti. Tika teikts, ka "E" apzīmē dažādas lietas, piemēram, "efektivitāte" vai "videi draudzīgs"; tomēr beigās Boeing teica, ka tas nozīmē tikai "astoņi". 2003. gada jūlijā tika rīkots publisks 7E7 nosaukumu konkurss, par kuru no 500 000 tiešsaistē nodotajām balsīm uzvarēja Dreamliner. Citi nosaukumi bija eLiner, Global Cruiser un Stratoclimber.
_at_Tokyo_Haneda_Airport_(2).jpg)
2004. gada 26. aprīlī Japānas aviokompānija All Nippon Airways (ANA) kļuva par 787 palaišanas klientu, paziņojot par pasūtījumu 50 lidmašīnām, kuru piegādes sāksies 2008. gada beigās. ANA pasūtījums sākotnēji tika norādīts kā 30 787-3, 290—330 sēdvietu, vienas klases iekšzemes lidmašīnas un 20 787-8, tālsatiksmes, 210—250 sēdvietu, divu klašu lidmašīnas reģionāliem starptautiskiem maršrutiem, piemēram, Tokija—Narita uz Pekinu—Capital, un varētu veikt maršrutus uz pilsētām, kuras iepriekš nebija apkalpotas, piemēram, Denveru, Maskavu un Ņūdeli. 787-3 un 787-8 bija sākotnējie varianti, un 787-9 tika nodoti ekspluatācijā 2010. gadā.
2012. gada 5. oktobrī Indijas valsts pārvadātājs Air India kļuva par pirmo pārvadātāju, kas pārņēma savā īpašumā Dreamliner, kas tika ražots Čārlstonā, Dienvidkarolīnas Boeing rūpnīcā. Šis bija pirmais Boeing Dreamliner, kas tika ražots ārpus Vašingtonas štata. Boeing turpinās izmantot gan Everetas, gan Dienvidkarolīnas rūpnīcas, lai piegādātu Dreamliner.
787 tika izstrādāta kā pirmā sērijveida lidmašīna, kuras fizelāža sastāvēja no viengabala kompozītmateriāla stobra sekcijām vairāku alumīnija lokšņu un aptuveni 50 000 stiprinājumu vietā, ko izmanto esošajās lidmašīnās. Boeing izvēlējās divus jaunus dzinējus 787 darbināšanai — Rolls-Royce Trent 1000 un General Electric GEnx. Boeing paziņoja, ka 787 būs par aptuveni 20 procentiem taupīgāks nekā 767, ar aptuveni 40 procentiem no dzinēju efektivitātes pieauguma, kā arī aerodinamikas uzlabojumu, palielināta vieglāka svara izmantošana, kompozītmateriāli un uzlabotas sistēmas. Lidmašīnas korpusa projektēšanas laikā tika veikta plaša konstrukcijas pārbaude.787-8 un 787−9 bija paredzēts, lai tiem būtu sertificēta 330 minūšu ETOPS spēja.
| ||||||||||||||||||||||