Bruno Latūrs
| ||||||||||||||
Bruno Latūrs (franču: Bruno Latour; dzimis 1947. gada 22. jūnijā Bonā, miris 2022. gada 9. oktobrī) bija franču sociologs un antropologs, Aktoru tīklu teorijas līdzautors, vairāku augstskolu profesors un goda doktors.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan dzimis ģimenē, kam pieder viena no lielākajām vīna darītavām Burgundijā, Latūrs nepārņēma vecāku iesākto un pievērsās filozofijas studijām Burgundijas Universitātē.[2]
Latūrs turpināja studēt arī Tūras Universitātē teoloģiju. 1975. gadā, 28 gadu vecumā, Bruno Latūrs ieguva filozofijas doktora grādu (PhD) ar disertāciju Exégèse et ontologie: une analyse des textes de résurrection. Kā pats norādīja, jau šajā darbā viņš iezīmē ceļu uz Aktoru tīklu teoriju.[3]
Militārā dienesta dēļ Latūrs nevarēja turpināt studijas un tika iesaukts armijā. Viņš tika nosūtīts dienēt uz Kotdivuāru, kur Francijas Sadarbības attīstības zinātnisko pētījumu institūta (Institut Français de Recherche Scientifique pour le développement en Coopération) uzdevumā veica savu pirmo antropoloģisko pētījumu. Šī pētījuma laikā Latūram franču antropoloģijas pamatus un metodes palīdzēja apgūt viņa vadītājs Marks Užī (Marc Auge). Etnogrāfiskā pētījuma objekts bija franču tehniskās apmācības. Latūru ieinteresēja zinātnes un tehnoloģiju antropoloģija.
Pēc etnogrāfiskā lauka pētījumu veikšanas Āfrikā viņš nolēma specializēties inženieru un zinātnieku darbības analīzē, pētot zinātniekus to darbības vidē, veicot etnogrāfiskus pētījumus par zinātniekiem laboratorijās. Papildus viņa darbībai filozofijā, vēsturē, socioloģijā un zinātnes antropoloģijā, viņš ir piedalījies daudzos pētījumos par zinātnes politiku un pētījumu vadību.[1]
No 1982. līdz 2006. gadam bijis Parīzes École Nationale Supérieure des Mines Socioloģijas Inovāciju centra profesors. Pēc tam profesors Parīzes Politikas zinātnes institūtā.
Latūrs ne tikai publicējis savus lauka pētījumus, bet arī esejas, tāpat arī tapušas vairākas zinātnes antropoloģijai nozīmīgas grāmatas, kuras publicējusi Harvard University Press izdevniecība un tās tulkotas vairākās valodās.[1]
Publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bruno Latour with Steve Woolgar. Laboratory Life: the Social Construction of Scientific Facts, Sage, Los Angeles, USA. (1986; pirmoreiz publicēts 1979), ISBN 0-691-09418-7
- William Kornfeld and Carl Hewitt (1981). The Scientific Community Metaphor, IEEE Transactions on Systems, Man and Cybernetics, SMC-11.
- Latour, Bruno (1987). Science In Action: How to Follow Scientists and Engineers Through Society, Harvard University Press, Cambridge Mass., USA.
- Latour, Bruno (1988). The Pasteurization of France, Harvard University Press, Cambridge Mass., USA.
- Latour, Bruno (1989). La science en action : Introduction à la sociologie des sciences, La découverte, Paris.
- Latour Bruno (1992). Where are the Missing Masses? The Sociology of a Few Mundane Artifacts, pp. 225-258 in: Shaping Technology/Building Society: Studies in Sociotechnical Change, edited by W.E. Bijker & J. Law, MIT Press, USA.
- Latour, Bruno (1993). We have never been modern, Harvard University Press, Cambridge Mass., USA.
- Latour, Bruno (1996). Aramis, or the love of technology, Harvard University Press, Cambridge Mass., USA.
- Latour, Bruno (1999). Pandora's hope: essays on the reality of science studies, Harvard University Press, Cambridge Mass., USA.
- Latour, Bruno (2002, 2004). La fabrique du droit. Une ethnographie du Conseil d'Etat, La découverte, Paris.
- Latour, Bruno (2004). Politics of Nature: How to Bring the Sciences into Democracy (translated by Catherine Porter), Harvard University Press, Cambridge, Mass., USA.
- Latour, Bruno (2005). Reassembling the Social: An Introduction to Actor-Network-Theory, Oxford University Press, UK, ISBN 978-0-19-925604-4
- Latour, Bruno (2010). The Making of Law: An Ethnography of the Conseil d'Etat. Polity.
Sasniegumi un apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1992: Bernal balva (Bernal Prize), ko pasniegusi 4S biedrība
- 1996: Goda doktors Lundas Universitātē, Zviedrijā
- 2005: Spinoza Chair - Spinoza goda profesors/vadītājs Amsterdamas Universitātē, 2005. gada pavasaris[4]
- 2006: Goda doktors Lausannes Universitātē
- 2008: Goda doktors Monreālas Universitātē
- 2008: Keimbridžas Amerikas Mākslas un zinātnes akadēmijas ievēlētais biedrs
- 2008: Zigfrīda Unselda (Siegfried Unseld) balva par mūža ieguldījumu, Frankfurte
- 2008: Goda doktors Gēteborgas Universitātē
- 2009: Goda doktors Vorikas Universitātē (University of Warwick)
- 2010: Kultūras balvas "Kulturpreiz" 2009 saņēmējs Minhenes Universitātē
- 2010: Nam June Paik centra balvas saņēmējs
- 2012: Francijas Goda leģiona apbalvojums - Francijas augstākais apbalvojums
- 2013: Holdberga Balvas 2013 laureāts (Holdbergs Prize).[1][5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Biography». bruno-latour.fr. 2004-04-17. Skatīts: 2013-05-05.
- ↑ «Welcome». Louis Latour. Skatīts: 2013-05-05.
- ↑ «Translation and Charles Péguy | ANTHEM». Anthem-group.net. 2009-11-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-15. Skatīts: 2013-05-05.
- ↑ «The Spinoza Chair - Philosophy - University of Amsterdam». Uva.nl. 2012-09-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-16. Skatīts: 2013-05-05.
- ↑ «Bruno Latour wins the 2013 Holberg Prize | Holbergprisen». Holbergprisen.no. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-29. Skatīts: 2013-05-05.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|