Dafnids un Hloja

Dafnids un Hloja ir ievērojamākais mīlestības romāns antīkajā literatūrā. To sarakstījis Romas laika sengrieķu autors Longs (ap 2. vai 3. gs.), rādot divu jauniešu mīlestību no pašām pirmajām, tikko apjaustajām, neizprastajām jūtām līdz tās piepildījumam.

Termins romāns gan radies tikai 12. gadsimtā. Viduslaikos franču vārds roman apzīmēja darbu, kas sarakstīts romāņu, t. i., tautas runātajā, nevis latīņu valodā. Runājot par antīkās literatūras prozas darbiem, ar šo terminu apzīmē izvērsta vēstījuma prozas sacerējumu, kurā galvenais ir mīlestības motīvs. Tā kā sengrieķu mīlestības romāns ievērojami ietekmējis dažus vēlāko laiku romāna paveidus, tad šis apstāklis arī bijis par pamatu šā daudz vēlāk darinātā termina attiecināšanai uz kādu no antīkās literatūras parādībām.