Diksona sala
| Diksona sala | |
|---|---|
| Остров Диксон | |
 Nordenšelda 1878. gadā Vegas ekspedīcijas laikā sastādītā salas karte | |
  Diksona sala  Diksona sala  Diksona sala  Diksona sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 73°31′N 80°20′E / 73.517°N 80.333°EKoordinātas: 73°31′N 80°20′E / 73.517°N 80.333°E |
| Platība | 25 km² |
| Augstākais kalns | 48 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Lielākā pilsēta | Diksona |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Diksona sala Vikikrātuvē | |
Diksona sala (krievu: остров Диксон) ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā Taimiras piekrastē. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Karas jūras dienvidaustrumos Taimiras pussalas piekrastē pie ieejas Jeņisejas līcī. 1,5 km platais Vegas šaurums austrumos to atdala no kontinenta piekrastes. Krasta līnija stipri izrobota, daudz pussalu un līču, lielākais no kuriem ir Diksona līcis salas austrumu daļā. Piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. Sala veidota no bazaltiskiem iežiem, ko klāj plāna tundras augsnes kārta. Valda arktiskais klimats, pats siltākais mēnesis ir augusts ar vidējo temperatūru +5,5 °C. Zemākā temperatūra −48,1 °C fiksēta 1979. gadā, bet augstākā 26,8 °C — 1965. gadā.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala pomoriem zināma jau kopš 17. gadsimta. Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā 1738. gadā tā nosaukta par Lielo Ziemeļaustrumu salu. Vēlāk dēvēta arī par Kuzjkina salu un Dolgiju.[2] 1875. gadā Ādolfa Nordenšelda ekspedīcija ar kuģi Pröven apmeklēja Jeņisejas līci un vienu tā austrumu piekrastes līci nodēvēja par godu zviedru uzņēmējam un ekspedīcijas sponsoram Oskaram Diksonam. Vēlāk Diksona vārds tika attiecināts arī uz salu.[3] Oficiāli Diksona salas nosaukumu apstiprināja 1894. gada Krievijas Hidrogrāfiskās ekspedīcijas vadītājs Andrejs Viļkickis.
Pirmo būvi — ogļu noliktavu — salā 1901. gadā uzcēla Krievijas Polārās ekspedīcijas vajadzībām. 1915. gadā salā tika paplašinātas ogļu noliktavas ledlaužiem Taimir un Vaigač, kā arī tika uzbūvēta radiostacija, kuras pirmais ziņojums 1915. gada 7. septembrī tiek uzskatīts par Diksonas ciemata dibināšanas datumu.[4] 1916. gadā tika ierīkota pastāvīga meteostacija,[5] kas pakāpeniski izauga par reģionālu hidrometeodienesta pārvaldi. Līdz pat 1930. gadiem meteostacijas vadītājs bija Diksonas augstākā amatpersona. 1929. gadā salā izbūvēts lidlauks un tajā bāzējas pastāvīga polārās aviācijas vienība.
1934. gadā kontinenta piekrastē iepretī salai tika izbūvēta jauna osta un pie tās otra ciemata daļa — Jaunā Diksona (Новый Диксон).
1942. gada augustā pie Diksonas notika vācu kreisera Admiral Scheer uzbrukums, kas bija vienīgā vācu Otrā pasaules kara kaujas operācija Padomju Savienībā uz austrumiem no Urāliem.[6]
Pēc Arktikas izpētes programmu sašaurināšanas 1990. un 2000. gados notika strauja ekonomisko aktivitāšu un saistītā iedzīvotāju skaita samazināšanās. 2005. gadā tika pamesta ciemata daļa Diksona salā, kur palika tikai Diksonas lidosta un polārstacija, bet iedzīvotāji pārcelti uz Jauno Diksonu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Climatebase.ru Диксон, Красноярский край, Российская Федерация #20674
- ↑ Последний порт. Как остров Кузькин стал столицей Арктики
- ↑ Определение "Диксон остров" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ «Администрация г.п. Диксон. ПАМЯТНЫЕ ДАТЫ И СОБЫТИЯ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. augustā. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.
- ↑ polarpost.ru Диксон
- ↑ «Диксон: обыкновенная Арктика. Часть II». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. februārī. Skatīts: 2021. gada 8. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Diksona sala.
- Доехать до Диксона
- Энциклопедия Красноярского края. Остров Диксон Arhivēts 2020. gada 5. decembrī, Wayback Machine vietnē.
|