Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība. Pagasta centrs atrodas Drustos. Robežojas ar sava novada Launkalnes un Variņu pagastiem, Gulbenes novada Rankas pagastu, Cēsu novada Jaunpiebalgas, Zosēnu un Dzērbenes pagastiem.
Dzestrene, Gauja, Naucupīte, Palsa, Pērļupe, Stādiņupīte, Ubeja.
Pagasta teritorijā ir 22 ezeri un 25 ūdenskrātuves ar platību lielāku par 1 ha.
Aldaru ezers, Auļukalna ezers, Brengūzis, Draudzesskolas ezers, Duniju ezers, Dūķis, Jaundrustu ezers, Jēcu ezers, Kreiļu ezers, Krogus ezers, Līnaizis, Naucu ezers, Nesaules ezers, Papalsis, Raudu ezers, Seisums, Slepkavu ezers, Stādiņu ezers, Tabiņu ezers, Valdieris un Vieslavēnu ezers.
Bumberģa dīķis, Glāznieku dīķi, Lībiešu dīķis, Tulču dīķis.
Drusti pirmoreiz minēti 13. gadsimtā. 1262. gadā tie kļūst par bīskapa Alberta īpašumu. Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
1935. gadā pagasta platība bija 120 km² un tajā bija 1521 iedzīvotājs.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Drustu un Pērļupes ciema padomes. 1951. gadā Drustu ciemam pievienoja daļu Pērļupes ciema, 1956. gadā Launkalnes ciemu, 1975. gadā Gatartas ciemu. 1990. gadā Drustu ciems pārdēvēts par pagastu.[5] 2009. gadā Drustu pagasts apvienots ar Raunas pagastu izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% |
---|
1935 | 2 250 | — |
---|
1959 | 1 786 | −20.6% |
---|
1965 | 1 620 | −9.3% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
1979 | 1 372 | −15.3% |
---|
1989 | 1 247 | −9.1% |
---|
2000 | 1 221 | −2.1% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
2011 | 941 | −22.9% |
---|
2021 | 752 | −20.1% |
---|
|
|
Apdzīvotās vietas: Auļukalns, Baižas, Briņģi, Drusti, Dūķi, Gatarta, Jaundrusti, Mīlakšas, Skripsti, Tulči, Vāgāni.
-
Hāgemeistera izveidotais
Ruso (1712—1778) piemineklis uz ezera saliņas (
Broce, 1791)
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība |
---|
| |
---|
| Pastāvēja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam | | |
|
|
---|
| Pilsētas | |
---|
| Novads | |
---|
| Pagasti | |
---|
| Teritoriālās vienības | | |
---|
| 1 2003. gadā Mores pagastu atdalīja no Cēsu rajona un pievienoja Rīgas rajonam. |
|
---|
|
|
|