Dzeltenais grīslis
| Dzeltenais grīslis Carex flava (L. s.str.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Dzeltenais grīslis (Carex flava) |
 Dzeltenais grīslis Vikikrātuvē | |
Dzeltenais grīslis (latīņu: Carex flava) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama pārsvarā Ziemeļeiropā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kā arī Ziemeļamerikas austrumu un rietumu daļā. Plašā nozīmē dzeltenā grīšļa grupā apvienotas kā atsevišķas sugas Latvijā aplūkotās: Carex flava, Carex serotina, Carex scandinavica, Carex demissa, Carex bergrothii un Carex lepidocarpa.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzeltenais grīslis ir daudzgadīgs, 20-60 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo auga sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītis ir ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti.
Augs veido blīvu ceru, tas ir gaiši dzeltenīgi zaļš. Stublājs ir asi trīsšķautņains. Auga lapas ir 0,3-0,5 cm platas, mazliet īsākas nekā stublājs. Stublāja galā ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa, tūlīt zem tās ir 2—3 ieapaļas, sēdošas sievišķo ziedu vārpiņas (apakšējā vārpiņa nereti ar īsu kātiņu). Sievišķo vārpiņu seglapas ir ļoti garas, tās parasti pārsniedz ziedkopu. Augļa pūslītis ir dzeltenzaļš, 0,4-0,7 cm garš, knābītis garš, divzobains, mazliet atliekts. Katra sievišķā vārpiņa augļu gatavības laikā izskatās diezgan izspūrusi. Segplēksne ir dzeltenbrūna, gals ir diezgan strups, pūslīti sedz ne vairāk kā līdz divām trešdaļām tā garuma. Zied maijā, jūnijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «dzeltenais grīslis - Carex flava L. s.str. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-13.