Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Elisa

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par uzņēmumu. Par bioķīmisko analīzi skatīt rakstu ELISA.
Elisa Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma telesakari
Dibināts 1882. gads
Galvenais birojs Helsinki, Karogs: Somija Somija
Produkti fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumi
Tīmekļa vietne elisa.com
Elisa sakaru tornis Helsinkos

Elisa Oyj ir Somijas telesakaru uzņēmums. Dibināts 1882. gadā un līdz 2000. gadam bija zināms kā HPY. Galvenais birojs atrodas Helsinkos.

Elisa darbojas Somijā un Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru jomā, kā arī ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējs. Elisa sadarbojas ar Vodafone un Telenor.

Elisa Oyj akcijas tiek kotētas Helsinku biržā un ietilpst OMX Helsinki 25 indeksā. Lielākie akciju turētāji (2018. gada jūnijā) ir Solidium Oy (10,04 %), Varma pensiju fonds (3,10 %), Ilmarinen pensiju fonds (1,75 %).[1]

Logotips no 2003. līdz 2014. gadam

1882. gada 6. jūnijā telegrāfa inženieris Daniels Vadens (Daniel Wadén) dibināja Helsinku telefona asociāciju (Helsingin puhelinyhdistys). Sākotnēji tika apkalpoti 56 abonenti, dekādes beigās to skaits sasniedza 1600, bet 1900. gadā — 9000. 1920. gados tika ieviestas automātiskās telefona centrāles. 1930. gados HPY nopirka vairākus telefona sakaru uzņēmumus.

1958. gadā asociācijas tīkls ģeogrāfiski sasniedza pašreizējo tīkla lielumu. 1960. gadā abonentu skaits sasniedza 143 000. 1970. gados HPY sāka izvērst televīzijas kabeļtīklu.

1982. gadā sākta ciparu centrāļu uzstādīšana. 1983. gadā sākti X.25 pakešdatu pakalpojumi. 1984. gadā HPY sāka optiskā kabeļtīkla izbūvi. 1985. gadā HPY piedalījās datu pārraides uzņēmuma Oy Datatie Ab dibināšanā. 1986. gadā sākts E-pasta pakalpojums ELISA (ELektronInen SAnomanvälitys), kas izmantoja X.400 protokolu. 1986. gadā dibināts meitas uzņēmums Comptel, kas bija atbildīgs par programmatūras izstrādāšanu sakaru iekārtām. 1988. gadā HPY kopā ar citiem Finnet dalībniekiem dibināja uzņēmumu Oy Radiolinja Ab, lai izveidotu mobilo GSM tīklu. 1994. gadā HPY sāka piedāvāt Kolumbus interneta pakalpojumus.

1994. gadā notika Helsinku telefona asociācijas galveno operāciju privatizācija, un asociācijas paspārnē izveidots uzņēmums Helsingin Puhelin Oyj ("Helsinku telefons").[2] 1997. gada 25. novembrī Helsingin Puhelin akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. 1998. gada jūnijā Helsinku telefona asociācija mainīja statusu uz kooperatīvu (Helsingin puhelinosuuskunta). 1998. gadā HPY ieguva Radiolinja un FinnetCom kontrolpaketi. 1999. gada 11. maijā Helsinku telefona kooperatīvs tika pārveidots par kapitālsabiedrību HPY Holding Oyj, un kooperatīva locekļi kļuva par uzņēmuma akciju turētājiem. 1999. gada 1. jūlijā HPY Holding iekļuva Helsinku biržas galvenajā sarakstā.[3]

2000. gada 1. jūlijā HPY Holding un Helsingin Puhelin apvienojās, izveidojot uzņēmumu Elisa Communications Oyj.[3] 2001. gadā uzņēmums tika pārstrukturēts: tīkla uzturēšana tika atdalīta no pakalpojumu sniegšanas, izveidojot meitas uzņēmumu Elisa Networks. Tika iegūts vairākums uzņēmumā SOON Communications. 2003. gada 11. aprīlī uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Elisa Oyj. Tika veikta ne pamatdarbības pārstrukturizācija un pārdoti 50 % tīkla izstrādes un konsultāciju uzņēmumā EPStar. Oktobrī tika nolemts līdz 2004. gada 1. jūlijam apvienot mātes uzņēmumā visus Elisa pilnība piederošos meitas uzņēmumus (Radiolinja, ElisaCom, Riihimäen Puhelin) un to apakšuzņēmumus, kā arī Elisa Networks un Soon Net. 2003. gadā tika pilnībā iegūti uzņēmumi Riihimäen Puhelin un Heltel.

2013. gadā Elisa iegādājās uzņēmumus PPO Yhtiöt, Kymen Puhelin un Telekarelia. 2016. gadā no Anvia nopirkts telesakaru, IT un tīmekļa mitināšanas bizness, kā arī daļa televīzijas biznesa. 2017. gadā Igaunijā iegādāti uzņēmumi ES Starman un Santa Monica Networks.

  1. 20 Major shareholders on 4.6.2018
  2. «Helsinki Telephone Company Annual Report 1996». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. decembrī. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
  3. 3,0 3,1 Share history[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]