Gente
| Gente | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Gand | |||
 Gente naktī | |||
| |||
  Gente | |||
| Koordinātas: 51°3′N 3°44′E / 51.050°N 3.733°EKoordinātas: 51°3′N 3°44′E / 51.050°N 3.733°E | |||
| Valsts |
 Beļģija | ||
| Reģions |
 Flandrija | ||
| Province |
 Austrumflandrija | ||
| Pirmo reizi minēta | 7. gadsimts | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 156,18 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 265 086 | ||
| • blīvums | 1 679/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta kods | 9000–9052 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Gente Vikikrātuvē | |||
Gente, arī Ģente (nīderlandiešu: Gent), ir pilsēta Beļģijas ziemeļos, Flandrijas reģiona rietumos pie Lisas ietekas Šeldā, Austrumflandrijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 262 219 iedzīvotājiem 2019. gadā, tā ir trešā lielākā Beļģijas pilsēta.
Viduslaikos Genta bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Ziemeļeiropā. Gentes vecpilsētas arhitektūrā ir lieliski saglabājušās viduslaiku celtnes. Mūsdienās tā ir trešā lielākā ostas pilsēta, aktīvs tūrisma centrs un vieta Gentes Universitāti, kura ir otrā lielākā Beļģijā pēc studentu skaita.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ap 650. gadu Sv. Armands Gentes rajonā nodibināja divas abatijas, kuras kalpoja par pilsētas izveidošanās kodolu. 851. un 879. gadā pilsētu noposta vikingi.
11. gadsimtā Gente sāka strauji attīstīties, un līdz pat 12. gadsimta beigām tā bija otrā lielākā pilsēta Eiropā pēc Parīzes. Viduslaikos Gente, kopā ar Brigi kļuva par lielu vilnas ražošanas centru. Simtgadu karš izpostīja Gentes rūpniecību, un to pamazām izkonkurēja Antverpene. 1539. gadā Gente bija Gentes sacelšanās centrs, ko apspieda Spānijas karalis Karloss I.
16. un 17. gadsimtā Gente cieta reliģiskajos karos. Kādu laiku tā kļuva par kalvinisma centru, bet tomēr neiekļāvās jaunās Nīderlandes sastāvā, un kļuva atkal katoliska.
17. un 19. gadsimtā Gente atkal kļuva par tekstilrūpniecības centru.
1814. gadā Gentē tika noslēgts Gentes miers, kas izbeidza karu starp Lielbritāniju un ASV.
Pēc Vaterlo kaujas Gente iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1817. gadā tika nodibināta Gentes Universitāte. 1830. gadā Beļģijas revolūcijas rezultātā Gente nokļuva jaunās valsts — Beļģijas sastāvā. 1913. gadā Gentē notika Pasaules izstāde.
Universitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gentes Universitāte ir nīderlandiešu valodā runājoša publiskā universitāte, kura ir otrā lielākā universitāte Beļģijā ar vairāk kā 38 000 studentiem un 7 900 skolotāju.
Universitāti 1817. gada 9. oktobrī dibināja Nīderlandes karalis Vilijams I. Pirmajā gadā universitātē studēja 190 studenti un mācija 19 profesoriem. Sākotnēji universitātē bija četras fakultātes- huminatārās zinātnes, medicīnas, zinātnes un juridiskā fakultāte. Pēc Beļģijas revolūcijas universitāte nonāca Beļģijas varā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gentē dzimuši:
- Leo Bekelands (Leo Baekeland) (1863—1944) — ASV ķīmiķis
- Kārlis V, arī Karloss I (Karl V., Carlos I, Carlo V) (1500—1558) — Svētās Romas impērijas imperators, Spānijas karalis
- Ģentes Džons (John of Gaunt) (1340—1399) — angļu augstmanis
- Viktors Ortā (Victor Horta) (1861—1947) — jūgendstila arhitekts
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gente.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|