Georgijs Pļehanovs
| ||||||||||
| ||||||||||
Georgijs Valentinovičs Pļehanovs (krievu: Гео́ргий Валенти́нович Плеха́нов; dzimis 1856. gada 11. decembrī (pēc vecā stila — 29. novembrī), miris 1918. gada 30. maijā) bija krievu revolucionārs, filozofs un marksisma teorētiķis. Viņš bija sociāldemokrātiskās kustības Krievijā pamatlicējs un viens no pirmajiem krieviem, kurš sevi identificēja kā marksistu. Saskaroties ar politiskām vajāšanām, Pļehanovs 1880. gadā emigrēja uz Šveici, kur turpināja politisko darbību, cenšoties gāzt carisko režīmu Krievijā. Pļehanovs ir pazīstams kā "krievu marksisma tēvs".[1]
Dzimis tatāru muižnieku ģimenē, kurā dzīvoja kalpu muižnieki un zema ranga valsts ierēdņi.[2][3][4] Pļehanovam pieaugot, viņš noraidīja savu sociālo šķiru, un studenta gados viņš kļuva par marksistu. Lai gan 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresā viņš atbalstīja boļševiku frakciju, Plehanovs drīz vien noraidīja demokrātiskā centrālisma ideju un kļuva par vienu no galvenajiem Vladimira Ļeņina un Ļeva Trocka pretiniekiem 1905. gada Sanktpēterburgas padomē.[5] Plehanovs uzskatīja, ka marksistiem vajadzētu sākt pievērsties ikdienas problēmām, nevis lielākiem revolucionāriem mērķiem. Lai to panāktu, Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas organizācijām bija jābūt demokrātiski pārvaldītām.[6]
Pirmā pasaules kara laikā Pļehanovs atbalstīja Antantes valstis cīņā pret Vāciju, un pēc 1917. gada Februāra revolūcijas viņš atgriezās mājās Krievijā. Pļehanovs bija 1917. gada rudenī pie varas nākušās boļševiku valsts oponents. Nākamajā gadā viņš nomira Somijā no tuberkulozes. Neraugoties uz viņa enerģisko un atklāto opozīciju Ļeņina politiskajai partijai 1917. gadā, pēc viņa nāves Padomju Savienības Komunistiskā partija augstu novērtēja Plehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju un domātāju.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Baron, Samuel H. (1954-01). "Plekhanov and the Origins of Russian Marxism". Russian Review 13 (1): 38. doi:10.2307/125906.
- ↑ Russian Philosophy: Pre-Revolutionary Philosophy and Theology Philosophers in Exile Marxists and Communists, Volume III (1965), p. 352
- ↑ Faubion Bowers, Scriabin, a Biography, Courier Corporation (1996), p. 92
- ↑ Samuel H. Baron, Plekhanov: The Father of Russian Marxism. Stanford, CA: Stanford University Press, 1963; pg. 4.
- ↑ Samuel H. Baron, Plekhanov in Russian History and Soviet Historiography. Pittsburgh: University of Pittsburgh Press, 1995; pg. xiv.
- ↑ David Priestland. Stalinism and the Politics of Mobilization. Oxford University Press, 2007. ISBN 978-0199245130.
- ↑ «В.И.Ленин Полное Собрание Сочинений том 42 В. И. ЛЕНИН стр. 290». leninvi.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. februāris. Skatīts: 2023. gada 30. augusts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgijs Pļehanovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)