Glikolīze ir viens no centrālajiem glikozes metabolisma ceļiem, aerobās elpošanas laikā.[1] Tās laikā no glikozes tiek iegūts piruvāts un atbrīvojusies enerģija tiek saistīta ATF un NADH veidā. Glikolīze ir galvenais ATF avots šūnā.
To, vai glikoze tiks iesaistīta glikolīzē, galvenokārt nosaka enzīma fosfofruktokināzes-1 aktivitāte — šis enzīms katalizē vienu no vienvirziena reakcijām glikolīzes ceļā — fruktozes 6-fosfāta fosforilēšanu par fruktozes 1,6-bisfosfātu.
Aerobos apstākļos no piruvāta veidojas acetilkoenzīms A, kas tālāk iesaistās Krebsa ciklā. Anaerobos apstākļos savukārt piruvāts tiek pārvērsts laktātā. Laktāts veidojas, piemēram, stipras muskuļu slodzes laikā. Tas aknās tiek pārvērsts atpakaļ piruvātā, kas glikoneoģenēzes ceļā tiek pārvērsts atpakaļ glikozē. Glikolīze un glikoneoģenēze ir ļoti līdzīgi, bet pretēji vērsti ceļi. Parasti tie nenotiek vienlaicīgi, jo tad ATF tiktu lieki izšķērdēts. Glikolīzes norise tiek stimulēta, piemēram, kad šūnai pietrūkst ATF.[2]
.svg){kind=small}