Gregoriāņu dziedājums
Gregoriskie dziedājumi pamatā izpaužas kā gregoriskais korālis. Korāļi parasti ir vienbalsīgas liturģiskas dziesmas, kas izpaužas galvenokārt Rietumu kristietībā. Tā plašais dziedājumu repertuārs ir vecākais zināmais mūzikas repertuārs, kura attīstību saista ar 9. un 10. gadsimtu.
Tie ir vienbalsīgi a capella dziedājumi latīņu valodā, ko viduslaikos uzskatīja par mācīto ļaužu valodu. Sākotnēji tos dziedāja mūki un klosterskolu zēni. Gregoriskos korāļus izpildīja trejādi:
- solo
- pārmaiņus solists un koris
- pārmaiņus divi kori
Ir dažādi dziedājumu veidi. Psalmi ir dziedājumi, kuru pamatā ir prozas teksts, tādēļ melodiju ritms ir ļoti brīvs kā izteiksmīgai runai. Uz viena augstuma skaņas bieži tiek rečitēti vairāki vārdi, vārdkopas vai pat plašas teksta frāzes. Šajos dziedājumos pats svarīgākais ir teksts, svēto vārdu saturs, nevis melodijas krāšņums.
Melodiskajai izteiksmībai lielāka nozīme ir citos dziedājumos - himnās, kuru pamatā ir pašu mūku sacerēta reliģiskā dzeja, kas parasti bija ritmiska un ar atskaņām. Himnas bija vieglāk iegaumējamas, tādēļ plaši izplatītas.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- [1] Korāļu datubāze (angliski)
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gregoriskie dziedājumi |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|