Gvido Straube
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Gvido Straube (1959) ir latviešu vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors. Kopš 2020. gada septembra Latvijas vēstures institūta direktors. Galvenā Straubes zinātniskā interese saistās ar Latvijas 18.—19. gs. kultūras vēsturi, īpaši pievērsies hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustības izpētei.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1959. gada 9. septembrī Tukumā mediķes Gundegas Straubes-Strauss un Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas virsnieka Frīdriha Straubes-Strausa ģimenē. Ģimenē izkoptas vēstures grāmatu lasīšanas tradīcijas.[1]
Mācījās Rīgas 64. vidusskolā. Studēja Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1977—1982). 1983. gadā uzņemts Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūta aspirantūrā, no 1983. gada līdz 1988. gadam bija Vasīlija Dorošenko asistents,[2][3] līdztekus darbojās laikrakstā «Dzimtenes Balss»,[4] un žurnālā «Karogs».[5] 1990. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu — cand. hist.[6]
1990. gadā viņu ievēlēja par LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, 1999. gadā par asociēto profesoru, par profesoru 2003. gadā. Bija arī Humbolta Universitātes un Berlīnes Brīvās universitātes viesdocents, strādāja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, darbojās kā žurnāla “Latvijas Arhīvi” redkolēģijas loceklis un Latvijas vēstures institūta pētnieks. Bija Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns no 2001. līdz 2011. gadam un Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs.[7] 2015. gadā nodarbināts valsts akciju sabiedrībā «Latvijas pasts». No 2001. līdz 2016. gadam ar pārtraukumiem bija Latvijas Universitātes Senāta loceklis.[8]
Bija arī Latvijas Valsts heraldikas komisijas loceklis,[9] un Nacionālās vēstures komitejas loceklis. Darbojās Latvijas arhīvistu biedrībā, Hernhūtiešu fonda valdē un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Straube bija ilggadējs privātās akciju sabiedrības "Rīgas Kinostudija" padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks.[10][11]
Rektora vietas izpildītājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada 27. augustā, pēc Indriķa Muižnieka neapstiprināšanas Ministru kabinetā, Straubi iecēla par Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāju,[12] amatu sāka pildīt 2. septembrī.[13] Straube 2019. gada septembrī likvidēja augstskolas Stratēģijas padomi[14] un par savu svarīgāko uzdevumu izvirzīja LU "dežūrmenedžēšanu" līdz jauna rektora ievēlēšanai.[15] 2019. gada 30. septembrī viņu atcēla no rektora vietas izpildītāja amata,[16] 2020. gada 11. martā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas noteica, ka Ministru kabineta 2020. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419, ar kuru amatā iecelts Straube, ir prettiesisks un atcelts no tā pieņemšanas dienas, šajā dienā rektora pienākumus atsāka pildīt Indriķis Muižnieks.[17]
Pētījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garlība Merķeļa priekšgaitnieki, «Karogs», 1987; 10: 149—153;
- Vidzemes brāļu draudzes kā pirmā sabiedriskā zemnieku kustība Latvijā. Rīga, 1989, 177 lappuses;
- Latvijas brāl̦u draudzes diārijs: jaunakais noraksts, jeb Hernūtiešu brāl̦u draudzes vēsture Latvijā. «N.I.M.S.», 2000, 317 lappuses
- Historiogrāfisks ievads. In: Blaufūss, F.B. Vidzemes Stāsti: stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015, 253 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2009, Nr. 3, 203. lpp.
- ↑ «PAR LATVIJAS PSR NOPELNIEM BAGĀTĀ ZINĀTNES DARBINIEKA GODA NOSAUKUMA PIEŠĶIRŠANU BIEDRAM V. DOROŠENKO, [[Rīgas Balss]], 1981. gada 22. janvārī.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. Maijs. Skatīts: 2019. gada 26. Septembris.
- ↑ Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2009, Nr. 3, 204. lpp.
- ↑ Gvido Straube, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātes students, «Lielā reformatora atcerei», Dzimtenes Balss, 1983. gada 22. septembris.
- ↑ Straube, Gvido, «Merķeļa cīņu biedru atceroties», Karogs, 1984. gada 1. septembris.
- ↑ Straube, Gvido, cand. hist. Latvijas ZA Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks, «Ļaunums, ar kuru izvairās no lielāka ļaunuma», Rīgas Balss, 1990. gada 7. decembris, 6. lpp.
- ↑ «lu.lv kontaktinformacija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. janvārī. Skatīts: 2017. gada 23. oktobrī.
- ↑ https://www.lu.lv/par-mums/lu-senats/
- ↑ «Anita Čerpinska. VĒSTURES PROFESORAM GVIDO STRAUBEM - 50». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 23. oktobrī.
- ↑ DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju
- ↑ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816
- ↑ «Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-08-28.
- ↑ «Par LU rektora amata pienākumu izpildītāju kļūst Straube». TVNET (latviešu). 2019-08-30. Skatīts: 2019-08-30.
- ↑ LETA, Lai saglabātu kontroli, Straube likvidējis LU Stratēģijas padomi, Apollo, 2019. gada 6. septembris
- ↑ LETA, «Straube: Šobrīd neredzu sevi ilgstošā darbā LU rektora amatā», TVNET, 2019. gada 11. septembris.
- ↑ LETA, «Pēc Muižniekam labvēlīgā tiesas lēmuma ZZS prasa Šuplinskas demisiju», TVNET, 2019. gada 30. septembris.
- ↑ "Valdība nolemj nepārsūdzēt tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Muižnieka lietā" Latvijas Avīze, 2020, 10. marts
|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Indriķis Muižnieks Indriķis Muižnieks (p.i) |
Latvijas Universitātes rektors (pienākumu izpildītājs) 2019. gada 2. septembris — 2019. gada 30. septembris 2019. gada 1. decembris — 2020. gada 26. marts |
Pēctecis: Indriķis Muižnieks (p.i) Indriķis Muižnieks |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||