Hans
Hans, arī Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan — valdnieks, monarhs) — Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs. Sākotnēji neatkarīgas cilts vēlēts vadonis. Ar laiku titulu sāk mantot. Pēc pirmā tjurku kaganāta VI gs. — suverēns valdnieks, pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu karalim, princim, lielhercogam, lielkņazam.
Pirmo reizi rakstītos avotos fiksēts III gs. sjaņbiešu ciltīs (mūsdienu Ziemeļķīna un Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma žužaņu (žuaņžuaņi - 蠕蠕, piņj. Ruǎnruǎn) valstī, bet V gs. no tiem šo titulu pārņēma avāri un tjurki.
Valstis, kurās lietots šis tituls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Avāru kaganāts (562.-823.) - monarha tituls
- Tjurku kaganāts (552.-745.) - monarha tituls
- Hazāru kaganāts (650.-969.) - monarha tituls
- Bulgārijas valsts (681.-1018.) - pirmo monarhu tituls (līdz 864. g.)
- Sariras valsts (Kaukāzā, Dagestānā, IX gs.) - viens no monarha tituliem bija "kalnu kagans"
- Kijevas krievzeme - lielkņazu Vladimira Svētā (~960.-1015.) un Jaroslava Gudrā (~978.-1054.) tituls, kā arī Čerņigovas un Tmutarakaņas kņaza Oļega (†1115.) tituls
- Karahanīdu kaganāts (840.-1212.) - monarha tituls
- Mongoļu impērija - monarha tituls
- Horezmas sultanāts — viens no dzimtas aristokrātijas tituliem, pēc ranga līdzvērtīgs eiropiešu kņazs vai grāfs
- Osmaņu impērijā viens no sultāna papildu tituliem
- XVI gs. Azerbaidžānā un Irānā (Sefevidu dinastija) hans bija provinces pārvaldnieks, viens no aristokrātijas tituliem
Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai tore — tiešam Čingishana pēctecim.
Altan-han
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Altan-hans (mong. Алтан-хан — Zelta Hans; tjurk. Altin-han) — XIII gs. tā tika dēvēti džurčeņu dinastijas imperatori Ķīnā, Dzjiņ impērijā.
- XVI gs. tā sevi dēvēja tumetu cilts valsts valdnieki (no Amdo klana).
- XVII gs. - hotogoitu cilts valsts valdnieku tituls.