Karūsa
| Karūsa Carassius carassius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Īstās karpas (Cyprininae) |
| Ģints | Karūsas (Carassius) |
| Suga | Karūsa (Carassius carassius) |
| Sinonīmi | |
| |
 Karūsa Vikikrātuvē | |
Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.[1][2] Makšķerniekiem nav iecienīts loms, bet karūsu bieži izmanto kā ēsmas zivtiņu.[3] Tā kā karūsai ir zeltainas zvīņas, sarunvalodā to mēdz saukt par zeltaino karūsu vai zelta karūsu (pretēji otrai savvaļā Latvijā dzīvojošai karūsu sugai ar sudrabainām zvīņām — sudrabkarūsai),[3][4] bet šāda nosaukuma lietošana var radīt pārpratumus, jo tas tiek izmantots citai karūsu sugai kā pamatnosaukums — zelta karūsai (Carassius auratus) jeb zelta zivtiņai.[5]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karūsa ir plaši izplatīta Eiropā. Tās izplatības areāls sākas Francijā ar Reinas upes baseinu, Lielbritānijas austrumiem un Skandināviju, turpinās pāri Krievijai līdz Kolimas upes baseinam Sibīrijā.[1][2]
Nav sastopama Norvēģijas un Zviedrijas upju baseinos, kas ietek Ziemeļu jūrā. Baltijas jūras upju baseinos ziemeļu robeža sasniedz 66° ziemeļu paralēli.[2] Dienvidos izplatības areāla robeža sasniedz Francijas centrālo daļu, Egejas jūras Maricas baseinu un Melnās jūras upju baseinus Turcijā un Irānā, mājo arī Kazahstānā un Uzbekistānā.[1][2]
Pēdējos gados, šobrīd nezināmu iemeslu dēļ, karūsas populācija Centrāleiropā, īpaši Donavas baseinā, nepārtraukti samazinās.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karūsa Latvijas saldūdeņos ir viena no visizplatītākajām zivju sugām. Tā sastopama daudzās upēs un vairumā ezeru un dīķu, kā arī tā mājo jūrā upju grīvu tuvumā. Karūsas izplatību veicina arī makšķernieki.[3] Latvijā karūsa ir pati izturīgākā zivs pret skābekļa trūkumu, tādējādi garās ziemās tā spēj veiksmīgāk pārziemot.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karūsa ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs. Tās garums var sasniegt 80 cm, svars 3 kg.[3][6] Latvijā karūsa tik liela neizaug, lielākie īpatņi sasniedz 33 cm garumu.[3] Ķermenis karūsai augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz augšu. Pie mutes, atšķirībā no karpas, karūsai taustekļu nav. Mugura zaļganbrūna, sāni un vēders zeltaini vai dzeltenīgi brūni. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ar zobiņiem. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura sarkanbrūna.[3] Zvīņas lielas, uz sānu līnijas ir 31—36 zvīņas.[2] Pirms nārsta tēviņiem uz žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas.[3]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karūsa ir līdzīga sudrabkarūsai. Viena no pamanāmākām pazīmēm ir abu sugu zvīņu krāsa: karūsai zvīņas ir izteikti zeltainas, bet sudrabkarūsa parasti ir sudrabaina, retumis gaiši zeltainā tonī. Arī astes spura karūsai ir seklāk šķelta nekā sudrabkarūsai, zvīņas ir mazākas un to skaits lielāks, bet žaunu bārkšu parasti mazāk nekā sudrabkarūsai.[3][7][8] Tomēr visdrošākā atpazīstamības pazīme ir vēdera dobuma plēve, kas karūsai ir gaiša, bet sudrabkarūsai melna.[7]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karūsa mājo ar veģetāciju bagātās, seklās ūdenstilpēs: ezeros, dīķos, lēni plūstošās upēs un stāvošās attekās. Uzturas baros. Lieliski spēj piemēroties gan karstām vasarām, gan aukstām ziemām, kad ūdenī ir ļoti maz skābekļa. Toties karūsa ir vāja izdzīvotāja, ja ūdenstilpē ir plēsīgas zivis, kā arī, ja ūdenstilpē kopumā ir liela zivju sugu dažādība.[1][2] Ziemā tā ir mazaktīva un ierokas dūņās. Karūsa ir izturīga ziemotāja un spēj izdzīvot pat tad, ja ūdenstilpe aizsalst līdz dūņām. Tālas migrācijas neveic.[3] Karūsa ir visēdāja, barojas gandrīz visu diennakti, tomēr galvenokārt naktī. Tās barība ir planktons, bentiskie bezmugurkaulnieki, dažādi augi un detrīts.[1][2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavība karūsai iestājas 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 7—20 cm, Latvijā 11—23 cm garumu.[3] Tēviņi visbiežāk dzimumgatavību sasniedz 3 gadu vecumā, mātītes 4 gados Austrumeiropā, bet 2 gados Dienvideiropā.[1] Nārsto no maija līdz augustam, Latvijā jūnijā un jūlijā, kad ūdens temperatūra ir 13—27°C. Nārsts notiek gan seklumā, gan dziļumā, no 15 cm līdz 3 m, vietās ar bagātīgu veģetāciju. Raksturīgs porciju nārsts 2—5 piegājienos ar 10—15 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 30—64 dienas.[3] Viena mātīte nārsto ar vairākiem tēviņiem.[1] Auglība 0,7—513 tūkst. ikru. Ikri pielīp pie augiem. To attīstība ilgst 2—10 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Pēc izšķilšanās kāpuri 1—3 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem. Karūsa veido hibrīdus ar karpu un sudrabkarūsu. Karūsa var sasniegt 40 gadu vecumu, Latvijā 12 gadu vecumu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 IUCN: Carassius carassius
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 FishBase: Carassius carassius (Linnaeus, 1758) Crucian carp
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 Latvijas Daba: Karūsa
- ↑ Zelta karūsa
- ↑ RīgasZoo: Karūsa zelta[novecojusi saite]
- ↑ Koli, L. 1990 Suomen kalat. [Fishes of Finland]. Werner Söderström Osakeyhtiö. Helsinki. 357 p. (in Finnish). Fishbase Ref. 6114
- ↑ 7,0 7,1 NatureGate: Prussian carp
- ↑ Latvijas daba: Sudrabkarūsa