Kaspijas ronis
| Kaspijas ronis Pusa caspica (Gmelin, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Ģints | Pogainie roņi (Pusa) |
| Suga | Kaspijas ronis (Pusa caspica) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Kaspijas ronis Vikikrātuvē | |
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).[1] Izplatīts tikai viegli sāļajā Kaspijas jūrā, kuru ietver Krievija, Azerbaidžāna, Irāna, Turkmenistāna un Kazahstāna.[2][3] Kaspijas ronis ir vienīgā pogaino roņu ģints suga, kas ietverta apdraudēto sugu sarakstā.[2]
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pētījumi liecina, ka Kaspijas ronis ir Arktikas pogainā roņa pēctecis, kvartāra perioda sākumā daļai populācijas sasniedzot Kaspijas jūru un kļūstot izolētai, kad ledus laikmeta ledus un sniega sega izkusa. Tomēr pastāv arī citi skaidrojumi, kā roņi nokļuva šajā iekšzemes jūrā.[3][4]
Galvaskausa uzbūve norāda, ka Kaspijas ronis ir tuvu radniecīgs ar Baikāla roni, morfoloģijas pētījumi savukārt liecina, ka abas šīs sugas ir pogainā roņa pēcteči, kas iekšzemes ūdenstilpēs nonākuši pirms apmēram 2 milj. gadu.[4]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaspijas ronis ir endēma Kaspijas jūras zīdītāju suga. Sastopams ne tikai piekrastēs, bet arī daudzajās akmeņainajās jūras saliņās, bet ziemā arī uz ledus. Dažādos gadalaikos pārvietojs uz dažādiem jūras apgabaliem. Ziemā, rudens beigās un pavasara sākumā uzturas jūras ziemeļdaļā. Bet, kad ledus izkūst un iestājas siltāks laiks (no maija līdz septembra), roņi pārceļas uz Volgas un Urālas deltām, kā arī uz jūras dienviddaļu, kur ir dziļāks un ūdens aukstāks. Piekrastēs uzturas reti, biežāk uz salām un atklātā jūrā.[2][3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaspijas ronis ir maza auguma ronis ar salīdzinoši īsām airkājām un šauru, garu purnu.[3] Tēviņi nedaudz garāki un smagāki, tomēr mātītes ātrāk nobriest, strauji augot līdz 10 gadu vecumam. Tēviņi aug lēnām un pamazām, līdz 30—40 gadu vecumam.[5] Tēviņa ķermeņa garums var sasniegt 1,5 m, mātītes 1,4 m, bet abiem dzimumiem svars var būt 50—86 kg.[3]
Kažoks pelēkbrūns ar tumšākiem raibumiem. Pamatkrāsa var būt no pelēkdzeltenas līdz tumši pelēkai, pavēdere gaišāka nekā mugura. Tēviņi parasti ir tumšāki nekā mātītes, ar tumšākiem raibumiem pa visu ķermeni, bet mātītes gaišākas ar gaišākiem raibumiem, turklāt uz vēdera raibumu nav. Ap raibumiem var būt gaišākas krāsas gredzens. Priekškājām nagi vidēji gari, pakaļkājām salīdzinoši īsāki un šaurāki.[3]
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairošanās sezona Kaspijas roņiem ir ziemā, kad lielākā daļa populācijas uzturas jūras ziemeļdaļā un uz ledus mātītēm dzimst mazuļi. Neliela populācija šajā laikā apmetas Ogurčinskas salā, jūras dienviddaļā netālu no Turkmenistānas krastiem. Šīs mazuļu dzimšanas vietas ir labi aizsargātas no lielajiem plēsējiem un asiem vējiem.[3] Vairošanās sezonas laikā un matojuma maiņas laikā, kas seko uzreiz pēc vairošanās sezonas, uzturas lielos baros, bet pārējā laikā tas ir vientuļnieks.
Kaspijas ronis nirst līdz 50 m dziļumā, uzturoties zem ūdens apmēram vienu minūti, lai gan ir bijuši novērojumi arī dziļākai un ilgākai ieniršanai. Pēc niršanas mēdz kādu brīdi atpūsties, guļot uz ūdens virsmas.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaspijas ronis kā visi roņi ir plēsīgs un galvenokārt barojas ar zivīm. Apmēram 70% no nomedītajām zivīm ir Kaspijas brētliņas (Clupeonella caspia). Ziemas periodā jūras ziemeļdaļā, kur ūdens ir seklāks, galvenokārt tiek medīti arī platgalvji, jūrasgrunduļi un vēžveidīgie (garneles un krabji), bet vasarā jūras dienviddaļā siļķes, raudas, karpas un salakas. Īpatņi, kas mājo upju deltās, medī arī zandartus un salates.[3]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaspijas roņi veido monogāmus pārus. Dzimumgatavību mātītes sasniedz 5—7 gadu vecumā, tēviņi 6—7 gados. Riesta laikā starp tēviņiem novērotas savstarpējās cīņas, lai iegūtu mātītes uzmanību. Mazuļi dzimst laikā no janvāra līdz februārim. Dažas nedēļas pēc ronēna dzimšanas mātītes atkal pārojas, ne vienmēr māte mazuli ir beigusi jau zīdīt. Pēc sapārošanās tēviņš mātīti atstāj. Grūsnības periods ilgst 11 mēnešus. Kaspijas ronim nav veikti pētījumi, bet zinātnieki uzskata, ka garais periods, līdzīgi kā citiem roņiem, liecina par embrija attīstības pārtraukumu (latento periodu). Piedzimst viens mazulis.[3]
Piedzimstot ronēns ir 64—79 cm garš, sver 5 kg. To sedz dzeltenbalts vai sudrabaini pelēks, garš, biezs matojums. Tas palīdz mazulim saglabāt siltumu, līdz tam izveidojas tauku slānis. Apmēram 2—3 nedēļu vecumā mazuļa mīkstais kažoks sāk nomainīties ar pieaugušiem roņiem raksturīgu matojumu. Šis process ilgst apmēram 6—8 nedēļas.[3] Māte mazuli zīda 4—5 nedēļas. Šajā laikā mātīte to īslaicīgi atstāj, lai barotos.[3] Kaspijas ronis var sasniegt 35 gadu vecumu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mammal Species of the World: Genus Pusa
- ↑ 2,0 2,1 2,2 IUCN: Caspian Seal
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 ADW: Pusa caspica
- ↑ 4,0 4,1 Endo, H.; Sakata, S.; Arai, T.; Miyazaki, N. (April 2001). "The Muscles of Mastication in the Caspian Seal (Phoca caspica)". Anatomia, Histologia, Embryologia: Journal of Veterinary Medicine. 31 (5): 262–265. doi:10.1046/j.1439-0264.2002.00372.x
- ↑ The Role of Canine Distemper Virus and Persistent Organic Pollutants in Mortality Patterns of Caspian Seals (Pusa caspica)