Komža

Priesteris sutanā, uz kuras ir uzvilkta komža.

Komža, saukta arī par kora svārkiem ir viens no Rietumu kristīgo baznīcu kā latīņu rita Romas katoļu Baznīcas, Anglikāņu Baznīcas un Rietumu protestantu Baznīcu garīdznieku un to piekalpotāju liturģiskajiem apģērbiem liturģisku funkciju veikšanai.

Komža ir baltas krāsas, simbolizējot dvēseles tīrību un sirdsskaidrību, visbiežāk linu auduma tērps, kas sniedzas biežāk līdz ceļiem, taču var būt arī garāka, kāda tā vienmēr bija senkristīgo laikā, taču tā vairāk līdzinās tunikai. Tērpa apakšējais platums nedrīkstētu būt mazāks par 2,80 metriem. Komžai raksturīgas platas piedurknes, optimālais platums ir 45 centimetri un to garumam ir jābūt tādam, lai uz leju nolaistās rokas īkšķis būtu apsegts. Kakla izgriezums ir ovāls, retāk apaļš vai četrstūrains un tik liels, lai komžu varētu brīvi uzvilkt pāri galvai. Valkājot komžu, nekad nelieto jostu. Kora svārkus rotā ar iešuvi vai izšūtu apvadi, tērpa apakšējo apmali var rotāt ar izšuvumiem, kā arī mežģīnēm, zem kurām nereti pašujot krāsainu drānu, kas ir atbilstoša liturģijai. Pareizs tērpa mākslinieciskais noformējums prasa, lai tērpa apmales rotājums ne tikai greznotu, bet arī padarītu apmali stingrāku un smagāku. Pastāv atšķirības starp svētku komžām, kas ir greznākas un ik dienas, kas ir necilākas.

Komžu garīdznieki valkā visos dievkalpojumos, izdalot sakramentus, kā arī sprediķojot, altāra piekalpotāji jeb ministranti to valkā vienmēr liturģisko funkciju veikšanas laikā.

Ārējās saites

• www.catholicity.com
• Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)