Kronospan
| Kronospan | |
|---|---|
 | |
| Tips | privāta kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | kokapstrāde |
| Dibināts | 1987. gads (1897. gads) |
| Produkti | koksnes šķiedru plāksnes |
| Īpašnieks(-i) | Kaindlu ģimene |
| Tīmekļa vietne | kronospan.com |
Kronospan ir Austrijā dibināta, Kiprā reģistrēta uzņēmumu grupa, kas ražo un izplata koka paneļus, kurus izmanto, piemēram, grīdas segumiem, mēbelēm un koka karkasa mājām.
Uzņēmums ražo skaidu plātnes, vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes, lamināta grīdas segumus, sveķus koksnes paneļiem un orientēto skaidu plātnes. Uzņēmums ražo arī paneļus ar melamīna virsmu, galda virsmas, sienu paneļus, lakotas cieto kokšķiedru plātnes (HDF) plātnes un citus koksnes materiālus, kā arī speciālo un dekoratīvo papīru.
2019. gadā Austrijas federālā administratīvā tiesa konstatēja, ka Kronospan sastāv no vairākiem uzņēmumiem, kas koncentrējās ap Kiprā reģistrētu uzņēmumu Kronospan Technical Holdings Limited. Kipras uzņēmums, kura nosaukums kopš tā laika ir mainīts, pieder uzņēmumam Menas Salā, kas savukārt pieder kādam Lihtenšteinas fondam.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1897. gadā Austrijas uzņēmējs Matiass Kaindls dibināja uzņēmumu Kaindl, un Lungecā pie Zalcburgas izveidoja kokzāģētavu. 1948. gadā kokzāģētavā sāka ražot saplāksni mēbeļu rūpniecībai. 1959. gadā uzņēmums Zalcburgā atvēra skaidu plātņu rūpnīcu. Pēc Matiasa Kaindla nāves uzņēmumu kopīgi vadīja viņa dēli Ernsts un Matiass.
Ernsts Kaindls 1966. gadā Šveices pašvaldībā Mencnavā netālu no Lucernas nodibināja akciju sabiedrību Krono Group kokrūpniecības nozarē.[2] Ģimenes uzņēmums 1987. gadā sadalījās: Krono Group kodols Krono Group Switzerland palika Ernstam Kaindlam, bet Austrijas aktīvi Kronospan Group — Matiasam Kaindlam un viņa dēlam Peteram.
Līdz ar dzelzs priekškara sabrukumu 1980. gadu beigās Kronospan atklāja paplašināšanās iespējas jaunajos Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas tirgos. 1989. gadā Polijā tika izveidots kopuzņēmums ar Szczecinek kokskaidu plātņu rūpnīcu; vēlāk tā pilnībā pārgāja Kronospan īpašumā. 1992. gadā Polijā tika iegādāts dekoratīvā papīra ražotājs Malta-Decor.[3] 1994. gadā Vācijas Lampertsvaldē tika iegādāta finiera lokšņu un koka paneļu ražotne. 1994. gadā Kronospan Luksemburgas Sanemā iegādājās ražotni. 1995. gadā tika iegādāta Čehijas lielākā skaidu plātņu rūpnīca Jihlavā. 1996. gadā Polijā tika iegādāta lamināta produktu ražotne Pustkovā. 1997. gadā Bulgārijā tika iegādāts 51 % kapitāldaļu kokškiedru plātņu rūpnīcā Burgasā; vēlāk tā pilnībā pārgāja Kronospan īpašumā. 1998. gadā Polijā tika iegādātas ražotnes Melecā un Rudavā.
2000. gadā Kronospan atvēra pirmo rūpnīcu Āzijā — Ķīnas Danjanā. 2003. gadā Slovākijā tika iegādāta ražotne Zvolenā. 2004. gadā Kronospan no Itālijas uzņēmuma Gruppo Frati iegādājās vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu un sveķu ražotni un skaidu plātņu ražotni Sebes pilsētā Rumānijā. 2004. gadā Horvātijā tika iegādāta ražotne Bjelovarā, kā arī dibināts uzņēmums Mohāčā. 2004. gadā Kronospan Ukrainā dibināja uzņēmumu, lai Novovolinskā izveidotu skaidu plātņu ražotni. 2005. gadā ASV Alabamas štata Oksfordā tika dibināts uzņēmums, kas izveidoja lamināta produktu ražotni un kļuva par Kronospan Ziemeļamerikas galveno biroju. 2005. gadā Kronospan Latvijā, Rīgā iegādājās skaidu plātņu ražotni. 2007. gadā Bulgārijā, Veliko Tarnovā tika iegādāta kokškiedru plātņu ražotne. 2007. gadā Kronospan izveidoja uzņēmumu Itālijas Ponteroso. 2007. gadā no Austrijas uzņēmuma Constantia tika iegādāts Vācijas uzņēmums Sprela GmbH Šprembergā. 2007. gadā tika iegādāts Ungārijas uzņēmums Falco Zrt. ar ražotni Sombathejā. 2009. gadā Kronospan iegādājās ražotnes: Serbijas Lapovo, Polijas Stšelcē Opolskē, Rumānijas Brašovā.
2012. gadā Kronospan Spānijā nopirka Interbon Group ar divām koksnes paneļu ražotnēm Burgosā un tās tuvumā. 2014. gadā Francijā tika iegādātas ražotnes: Osērā (skaidu plātnes) un Lekrezo (MDF). 2015. gadā Dānijā tika nopirkts uzņēmums Novopan Træindustri ar ražotni Tiomgordē; ASV tika nopirkti uzņēmumi Clarion Boards Inc. un Clarion Laminates LLC, kas bāzēti Šipenvillā, Pensilvānijā. 2017. gadā Kronospan Polijas Jaslo atvēra rūpnīcu, kas ražo vinila paneļus. 2018. gadā Polijas Ritelā tika atvērta ražotne. 2018. gadā Kronospan Ukrainas Rivnē atvēra ražotni.
2022. gadā Kronospan Spānijas Tortosā atvēra kokšķiedru paneļu ražotni. 2023. gadā no uzņēmuma Roseburg ASV Luiziānas Simsboro tika nopirkta skaidu plātņu ražotne.[4]
Kronospan Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kiprā reģistrētajai sabiedrībai Kronospan Baltic Holdings Latvijā pieder uzņēmumi: AS "Bolderāja" un SIA Kronospan Riga. Savukārt SIA Kronospan Riga pieder SIA KS Terminal, kas veic kravu termināla pakalpojumus.
SIA Kronospan Riga ir viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un vienīgais OSB plātņu ražotājs Ziemeļvalstu reģionā. Tas ražo kokšķiedru plātnes, ko plaši izmanto mēbeļu ražošanā un būvniecībā. Uzņēmums eksportē vairāk nekā 90 % no saražotās produkcijas.
Kronospan Latvijā vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969. gadā Bolderājā tika atvērts "Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināts", kas ražoja ražoja koksnes plātņu materiālus mēbeļu izgatavošanai un būvniecībai.
1993. gadā rūpnīca tika reģistrēta par akciju sabiedrību "Bolderāja", un to privatizēja.
2000. gada nogalē AS "Bolderāja" nolēma slēgt savu ražotni, jo tā uzņēmumam radīja zaudējumus, kas tika skaidroti ar zemo kokšķiedru plātņu realizācijas cenu, ES noteikto antidempinga sankciju — 4,7 % lielās ievedmuitas un nesamērīgi augsto mazuta iepirkuma cenu rezultātu.[5] 2004. gada jūlijā tika paziņots, ka AS "Bolderāja" vairākuma akciju ir iegādājies Lietuvas uzņēmums UAB Baltijos Baldu Grupe (BBG), lai apmierinātu Lietuvas mēbeļu ražotāju vajadzības pēc izejvielām. "Bolderāja" iegādes darījumu finansēja BBG, Vilniaus Bankas un IKEA. BBG grupā ietilpstošie uzņēmumi 90 % produkcijas pārdeva koncernam IKEA.[6] 2005. gada janvārī Baltijos Baldu Grupe ģenerāldirektors Kestutis Linkus laikrakstam "Dienas Bizness" vēstīja, ka AS "Bolderāja" ražotni nolemts pārdot, jo veiktie aprēķini liecinot, ka šo ražotni bez lieliem ieguldījumiem atjaunot neesot ekonomiski izdevīgi; galvenās problēmas: rūpnīcai nav savu attīrīšanas iekārtu un esošās iekārtas ir novecojušas.[5]
2005. gada 25. jūlijā Kiprā reģistrētā sabiedrība Kronospan Holdings Limited iegādājās AS "Bolderāja" kapitāldaļas. 2005. gada 12. oktobrī tika dibināts uzņēmums SIA Bolderaja Ltd. 2013. gada 18. oktobrī SIA Bolderaja Ltd mainīja nosaukumu uz SIA Kronospan Riga.
2024. gada jūlija sākumā SIA Kronospan Riga iegādājās Rīgas ostas kravu termināla pārvaldnieku SIA KS Terminal.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Die undurchsichtige Struktur hinter einem der wichtigsten Holzkonzerne Österreichs Joseph Gepp, der Standard, 2023-03-02
- ↑ KRONO 2010 Broschuere KRONO
- ↑ Malta-Decor history
- ↑ Kronospan completes purchase of Simsboro, Louisiana, particleboard plant from Roseburg after regulatory approval Kronospan, 2023-12-21
- ↑ 5,0 5,1 A/s Bolderāja pārdos nestrādājošo kokšķiedru plātņu ražotni Māris Ķirsons, Dienas Bizness, 2005-01-26
- ↑ Lietuvas 'Baltijos Baldu Grupe' iegādājas Latvijas kokapstrādes uzņēmumu 'Bolderāja' Delfi, 2004-07-14
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kronospan.- Kronospan tīmekļa vietne
- KRONOSPAN Riga, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lursoft
|