Lūcijs Līvijs Andronīks (latīņu: Lucius Livius Andronicus, dzimis ap 280.-260.g. p.m.ē., miris ap 207.-200.g. p.m.ē.) bija romiešu dramaturgs un dzejnieks, kurš bieži tiek uzskatīts par romiešu literatūras "tēvu".
Domājams, ka Līvijs Andronīks dzimis un uzaudzis grieķu pilsētā Tarentā (mūsdienu Taranto), kur, iespējams, darbojies kā aktieris. Kad Tarentu ieņema romieši, kļuvis par vergu kādam Līviju dzimtas pārstāvim, bet vēlāk ticis atbrīvots un darbojies kā skolotājs. Pedagoģiskiem nolūkiem Līvijs Andrīnīks diezgan brīvi pārtulkoja latīniski Homēra "Odiseju" (Senajā Romā tas bija viens no galvenajiem līdzekļiem grieķu valodas apguvei).
240. gadā p.m.ē. Līvijs Andronīks sarīkoja pirmo romiešu teātra izrādi, un turpmāko gadu laikā viņš uzrakstīja daudzas traģēdijas un komēdijas — pamatā sengrieķu tekstu adaptācijas. 207. gadā p.m.ē. viņš saņēma pasūtījumu uzrakstīt rituāla dziesmu jaunavu korim par godu dievietei Junonai — dziesmai bija ļoti liela piekrišana.
Par Līvija Andronīka dzīvi pēc 207. gada p.m.ē. drošu ziņu nav, un tiek uzskatīts, ka viņš miris neilgi pēc minētās rituāla dziesmas uzvešanas.
