Locītava (latīņu: articulatio) ir pārtraukts kaulu savienojums, kas nodrošina dažādu ķermeņa daļu kustību — saliekšanu, atliekšanu, pievilkšanu, atvilkšanu un griešanu. Locītavas iedala vienkāršajās locītavās (veido divi kauli) un saliktajās locītavās (veido trīs un vairāk kauli). Kustības iespējas locītavā nosaka atbilstošo kaulu virsmu formas. Kaulu virsmu veido hialīnais skrimslis, kura galvenās funkcijas ir samazināt berzi starp kauliem un amortizēt kustības. Locītavu no ārpuses apņem somiņa jeb kapsula (latīņu: capsula articularis), bet iekšpusi veido locītavas dobums (cavum articulare), kas ir hermētiski noslēgts no apkārtējās vides.
vienas ass locītavas — nodrošina kustību vienā plaknē jeb ap vienu asi:
viru locītavas — atgādina eņģes, piemērs ir elkoņa locītava;
vārpstas locītavas — sastāv no aptverošā kaula un aptveramā kaula, kurš spēj pagriezties, par piemēru, atlantoaksiālā locītava;
divu asu locītavas — ļauj kustību divās plaknēs jeb ap divām asīm:
paugura locītavas — viena kaula virsma ir izliekta, otra kaula virsma ir ieliekta, kā tas ir metakarpofalangeālajā locītavā;
seglveida locītavas — abu kaulu virsmas noteiktās vietās ir ieliektas un izliektas, piemērs — papēža kubveida locītava;
triju asu (daudzasu) locītavas — kustība iespējama visās trijās plaknēs jeb ap visām trim asīm, kā arī slīpās plaknēs (tas ir, pārmaiņus nokļūstot divās vai trīs galvenajās ķermeņa plaknēs):
plaknes locītavas — kauli savstarpēji pārvietojas slīdot kā, piemēram, karpālajās locītavās;
lodes—ietveres locītavas — viena kaula locītava ir izliekta un līdzīga lodei, otra ir ieliekta kā ietvere, piemēram, gūžas locītava[1]
↑Pamela K. Levangie, Cynthia C. Norkin. Joint structure and function. A comprehensive analysis (5. izd.). F. A. Davis Company. 88.—89. lpp. ISBN978-0-8036-2362-0.
