Ludvigs Eduards Bolcmanis (vācu: Ludwig Eduard Boltzmann; dzimis 1844. gada 20. februārī, miris 1906. gada 5. septembrī) bija austriešu fiziķis un filozofs, lielāko ieguldījumu sniedzis statistiskajā mehānikā. Tiek uzskatīts par vienu no molekulāri kinētiskās teorijas pamatlicējiem.
1866. gadā absolvējis Vīnes Universitāti.[1] No 1869. līdz 1906. gadam bijis profesors Grācas, Vīnes, Minhenes un Leipcigas Universitātē.[1]
1871. gadā Bolcmanis ieguva formulu, ar kuru aprēķināms molekulu sadalījums pēc ātruma, 1872. gadā noformulēja gāzu kinētisko pamatvienādojumu.[1] Tajā pašā gadā sasaistīja fiziskas sistēmas entropiju ar tās termodinamisko varbūtību, kas ļāva pierādīt otrā termodinamikas likuma statistisko raksturu.[1] Neatgriezenisko procesu teorijas pamatā ir otrā termodinamikas likuma statistiskā interpretācija un Bolcmaņa formulētā H teorēma.[1] Pēc tam, kad 1879. gadā Jozefs Stefans empīriski bija konstatējis, ka izstarotā siltuma enerģija ir proporcionāla absolūtajai temperatūrai ceturtajā pakāpē, Bolcmanis 1884. gadā pamatoja to teorētiski un formulēja absolūti melna ķermeņa starojuma likumu, kas mūsdienās pazīstams kā Stefana—Bolcmaņa likums.[1] Bolcmaņa vārdā ir arī nosaukta Bolcmaņa konstante un Stefana—Bolcmaņa konstante.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludvigs Bolcmanis.