Malnavas pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Krievijas pierobežā. Robežojas ar Kārsavas pilsētu un Salnavas , Mežvidu , Mērdzenes un Goliševas pagastiem.
Malnavas pagasta lielākā daļa atrodas Mudavas zemienē . Ziemeļrietumu daļu aizņem Abrenes nolaidenums , ko no austrumiem un dienvidiem apņem Zilupes līdzenums . Dienvidrietumu stūri aizņem Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlums . Reljefs ir lēzeni viļņots, ar nelieliem plakanvirsmas pauguriem, morēnu līdzenumiem un pārpurvotiem līdzenumi. No Salnavas pagasta iestiepjas Žurlavas-Malnavas grēda , kurā nedaudz uz rietumiem no Malnavas ir pagasta augstākais paugurs - Žurilovas kalns (120 m).
Upes:
Purvi:
1945. gadā Kārsavas pagastā izveidoja Bozaukas ciema padomi . 1954. gadā Bozaukas ciemam pievienoja likvidēto Nesteru ciemu , 1965. gadā — Kārsavas ciema padomju saimniecības «Malta» teritoriju, 1975. gadā — vēl daļu Kārsavas ciema teritorijas. 1975. gadā Bozaukas ciemu pārdēvēja par Malnavas ciemu [ 4] . 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[ 5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā . 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva Ludzas novadā .
Muižas apbūves komplekss: muižas ēka, saimniecības ēkas un 19.. gadsimts pēc regulāra plānojuma stādītais muižas parks ( 18,6 ha).
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 4 455 — 1935 7 219 +1.28% 1959 5 730 −0.96%
Gads Iedz. ±% g.p. 1967 5 006 −1.67% 1979 3 549 −2.83% 1989 2 718 −2.63%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 2 052 −2.52% 2011 1 296 −4.09% 2021 1 039 −2.19%
gads
iedzīvotāju skaits
latvieši
krievi
baltkrievi
ukraiņi
poļi
lietuvieši
ebreji
čigāni
pārējie
1979
3549
2601
838
53
11
21
4
nez.
nez.
21
1989
2602
1855
622
34
62
10
8
nez.
nez.
11
2000
2115
1654
410
10
18
6
5
2
2
8
2011
1296
1063
198
6
17
2
1
nez.
nez.
9
2021
1039
859
148
5
9
4
1
nez.
nez.
13
Lielākās apdzīvotās vietas ir: Malnava (pagasta centrs; 323 iedz. 2021, gadā), Bozova (87 iedz.), Lemešova (75 iedz.), Soldoni (73 iedz.), Novoselki (71 iedz.), Lielā Zeļčeva (64 iedz.), Nesteri (45 iedz.).
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .
↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novadi Pagasti Teritoriālās vienības
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 17. aprīlim
Pilsēta Ciema padomes