Mariner 1

	Mariner 1
	; Mariner 1 mākslinieka skatījumā
KA veids	starpplanētu zonde
Operators	NASA, ASV
Izgatavotāji	JPL, ASV
Starts	22.07.1962. 09:21:23 UTC
Starta vieta	Kanaverala LC-12 ASV
Nesējraķete	Atlas LV-3 Agena-B
Aktivitātes beigas	22.07.1962.
Darbības ilgums	4 minūtes, 53 sekundes
Beigu datums	22.07.1962.
Enerģija	220 W
Orbītas elementi
	Programma Mariner
–	Mariner 2

Mariner 1 bija NASA Mariner programmas pirmā starpplanētu zondēm, kas paredzēta Veneras sasniegšanai. Zaudēta 1964. gada jūlijā nesējraķetes avārijā.

Uzbūve un trajektorija

Aparāta konstrukcija bija identiska Mariner 2 — zondi izgatavoja Reaktīvās kustības laboratorija (JPL). Mariner 1 sastāvēja no astoņstūrainas pamatnes (1,04 m pa diagonāli un 0,36 m augstumā). Pie pamatnes bija piestiprināti divi saules bateriju paneļi (izvērstā stāvoklī paneļu platums bija 5,05 metri), kas uzlādēja sudraba-cinka akumulatorus. Zondes augstums bija nepilni 3,66 m, kuru sastādīja 3 metrus garš masts, uz kura tika izvietoti instrumentu detektori — magnetometrs, kosmisko staru detektors, putekļu un saules vēja detektori, mikroviļņu un infrasarkano viļņu radiometri. Attēlu uzņemšana nebija paredzēta.Orientācijas sistēma par atskaites punktu izmantoja Saules un Zemes pozīcijas pie debesjuma. Aparāta starta masa bija 260,8 kg.

Lidojuma gaita

Mariner 1 tika palaista 1962. gada 22. jūlijā 09:21:23 UTC ar nesējraķeti Atlas LV-3 Agena-D no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas laukuma LC-12. Pēc dažām minūtēm raķete, sakaru antenas kļūmes dēļ, neparedzēti novirzījās no kursa, un 294,5 sekundes pēc starta tā tika uzspridzināta.

Raķetes avāriju izraisīja vairāku apstākļu sakritība. Raķete tika vadīta no zemes ar datora palīdzību. Dati par raķetes kursu tika iegūti no raķetes radiobākas. Raķetes bāka šajā lidojumā darbojās ar pārtraukumiem (vēlāk secināts, ka tā antena izgatavota nekvalitatīvi). Gadījumos, ja nav pieejami dati no raķetes, dators aprēķināja kursu pēc programmas. Izrādījās, ka programmas kodā (pēc citas versijas, ieejas datos) bijusi izlaista defise. Rezultātā dators deva nepareizas komandas manevru veikšanai. Mūsdienās publiski nav zināmi oficiāli dokumenti par šo incidentu, bet ir informācijas telpā klejo vairākas šīs datorkļūmes versijas. Tādējādi radušās vairākas mūsdienu teikas, piemēram, "visdārgākā defise vēsturē".