Maskarēnu žņaudzējčūskas

Maskarēnu žņaudzējčūskas; Bolyeriidae, (Hoffstetter), 1946)
	Raundas boa (Casarea dussumieri)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Kārta	Zvīņrāpuļi (Squamata)
Apakškārta	Čūskas (Serpentes)
Infrakārta	Īstās čūskas (Alethinophidia)
Dzimta	Maskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
Sinonīmi
	Bolyerinae - Hoffstetter, 1946; Bolyeriinae - Goin & Goin, 1962; Bolyeriidae - McDowell, 1987;
	Maskarēnu žņaudzējčūskas Vikikrātuvē

Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta^[1] pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.

Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.^[2]

Izskats

Nelielas, slaidas čūskas, kuru maksimālais zināmais garums ir 1,3 m. To 1977. gadā datēja Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests.^[3]^[4] Čūsku augšžokļa kauls sadalīts divās savstarpēji kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi Maskarēnu žņaudzējčūskām.

Izplatība

Līdz kolonizācijai apdzīvoja Maurīciju un tuvējās saliņas. Saglabājās tikai Raundā. Čūsku izmiršanas cēlonis bija to dabiskās dzīvesvides izzušana, kā arī postošā invazīvo sugu, it sevišķi zālēdāju trušu, visēdāju cūku un pelēko žurku darbība.

Sistemātika

ģints Bolyeria
- Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata)^[5]
ģints Casarea
- Raundas boa (Casarea dussumieri)^[6]

Atsauces

↑ Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979., 114. lpp.
↑ Bolyeria multocarinata, Sarkanā grāmata
↑ Splitjaws Snakes
↑ The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Keel-scaled Boa; boa de I'le Ronde, page 15. ISBN 978-999493802-5
↑ Bolyeria multocarinata Reptiļu datubāze
↑ Casarea dussumieri Reptiļu datubāze

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskarēnu žņaudzējčūskas

Round Island splitjaw snakes

Literatūra

Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. 1981

[1] Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979., 114. lpp.

[2] Bolyeria multocarinata, Sarkanā grāmata

[Splitjaw-3] Splitjaws Snakes

[4] The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Keel-scaled Boa; boa de I'le Ronde, page 15. ISBN 978-999493802-5

[5] Bolyeria multocarinata Reptiļu datubāze

[6] Casarea dussumieri Reptiļu datubāze

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]