Menstruālais cikls (latīņu: menstruus — ‘ikmēneša’) ir periodisks fizioloģisks pārmaiņu cikls reproduktīvajā sistēmā sievietēm, kas ir sasniegušas dzimumbrieduma gadus. Acīmredzamas menstruācijas notiek tikai sievietēm un cilvēkam tuvu radniecīgām dzīvnieku sugām, piemēram, šimpanzēm. Citiem placentāļiem notiek meklēšanās cikls jeb estrs, kura beigās dzemdes gļotāda tiek uzsūkta ķermenī. Sievietes organisms menstruālā cikla laikā tiek sagatavots grūtniecībai. Menstruālā cikla ilgums ir 28 ± 7 dienas un tā sākums sakrīt ar menstruāciju pirmo dienu. Menstruālā cikla norisi regulē endokrīnā sistēma. Menstruālā cikla laikā estrogēna ietekmē beidzas menstruācijas un sāk sabiezēt dzemdes gļotāda. Hormonu ietekmē olnīcās sāk attīstīties folikuli. Pēc vairākām dienām viens (reizēm vairāki) folikuls kļūst par dominējošo, kamēr pārējie atmirst. Aptuveni cikla vidū notiek ovulācija — dominējošais folikuls plīst, atbrīvojot olšūnu, kas pa olvadu virzās uz dzemdi un neapaugļota izdzīvo ne ilgāk kā diennakti, bet pārplīsušā folikula vietā izveidojas dzeltenais ķermenis, kas ražo progesteronu, lai apaugļošanās gadījumā sagatavotu dzemdes gļotādu embrija uzņemšanai. Ja divu nedēļu laikā nenotiek apaugļošanās, dzeltenais ķermenis pārtrauc darboties un gan progesterona, gan estrogēna līmenis krasi samazinās, kā rezultātā sākas menstruācijas — dzemdes gļotāda noārdās un caur vagīnu izdalās no ķermeņa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Menstruālais cikls.