Pāvo Johaness Nurmi (somu: Paavo Johannes Nurmi; dzimis 1897. gada 13. jūnijāTurku, Somijā, miris 1973. gada 2. oktobrīHelsinkos, Somijā) bija somuvieglatlēts, garo distanču skrējējs. Bijis viens no "lidojošajiem somiem". 1920. gadu laikā Nurmi bija labākais vidējo un garo distanču skrējējs pasaulē. Viņš uzstādīja 22 rekordus distancēs starp 1500 m un 20 km.[2]
Nurmi ir piedalījies 3 olimpiskajās spēlēs (1920, 1924, 1928), ir ieguvis 9 zelta medaļas un 3 sudraba medaļas. Viņš nevarēja piedalīties 1932. gada spēlēs, jo par skriešanu saņēma naudu, tādējādi viņš kļuva par profesionāli.[3] Pāvo ir izcīnījis 12 medaļas olimpiskajās spēlēs, kas viņu padara par visveiksmīgāko vieglatlētu visā olimpisko spēļu vēsturē. Kopā ar Larisu Latiņinu, Marku Spicu un Karlu Lūisu ar izcīnītajām 9 zelta medaļām viņš dala 2. vietu starp visiem sportistiem, pirmajā vietā ir amerikāņu peldētājs Maikls Felpss. Ar izcīnītajām 12 medaļām viņš dala 9. vietu. Pateicoties šim faktam, viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem vieglatlētiem.
Nurmi iegāja vēsturē ar ļoti īsajām pateicības runām pēc uzvarām sacensībām un nevēlēšanos ļoti gari atbildēt uz jautājumiem. Atšķirībā no cita 20. gadsimta pirmās puses somu skrējēja Hannesa Kolehmainena, Nurmi ļoti reti tika redzēts smaidot. 1952. gada olimpiskajās spēlēs Helsinkos viņš aizdedza Olimpisko lāpu.[4]
2012. gadā bija viens no pirmajiem 12 vieglatlētiem, kas tika uzņemti IAAF slavas zālē.[5]
.jpg)
Turku, Somija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pāvo Nurmi.
