Pirmā lēdija

Bella Kočarjana, Lora Buša, Ludmila Putina un Zorka Parvanova — Armēnijas, ASV, Krievijas un Bulgārijas pirmās lēdijas 2003. gadā

Pirmā lēdija (angļu: First Lady) ir ievēlētā valsts galvas sieva.

Sākotnēji termins "pirmā lēdija" tika apzīmēts ASV prezidenta sievas apzīmēšanai, bet vēlāk to ieviesa arī citās valstīs un mūsdienās tiek izmantots kā valsts galvas sievas apzīmējums prezidentālās valstīs.

ASV šis termins pirmo reizi tika lietots 1849. gadā, kad prezidents Zekerijs Teilors tā nosauca ASV 4. prezidenta Džeimsa Medisona sievu Doliju Medisoni viņas bērēs. Tomēr pirmā sieviete, kuru iesāka saukt par "pirmo lēdiju", bija Heriete Leina — ASV 15. prezidenta Džeimsa Bjūkenena radiniece (Bjūkenens bija vienīgais neprecētais ASV prezidents, tādēļ Baltā nama saimniece bija valsts galvas radiniece). Vispārēju atzinību šis apzīmējums ieguva tikai 1877. gadā, kad Mērija Eimsa savā avīzes reportāžā par prezidenta Raterforda Heiza inaugurāciju izmantoja terminu "pirmā lēdija", lai apzīmētu viņa sievu Lūsiju Vebu Heizu, ASV diezgan slavenu sievieti.

Pirmās lēdijas uztur diplomātiskas attiecības ar citu valsts galvu sievām un ģimenēm, valsts galvu oficiālajās vizītēs bieži tiek rīkotas tā saucamās "sieviešu programmas", kas paredzētas pirmajām lēdijām. Atsevišķas pirmās lēdijas aktīvi iesaistās valsts politiskajās lietās, spilgtākie piemēri ir Eleanora Rūzvelta un Eva Perona. Hilarija Klintone izvirzīja savu kandidatūru no Demokrātiskās partijas prezidenta amatam 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās, tomēr piekāpās citam demokrātu kandidātam Barakam Obamam. Divas Argentīnas pirmās lēdijas, Izabella de Perona un Kristina Fernandesa de Kiršnere nomainīja Argentīnas prezidenta amatā savus vīrus (Huanu Peronu un Nestoru Kiršneru). Šādā veidā Izabella de Perona kļuva par pirmo sievieti prezidenti pasaulē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirmā lēdija.