Prikvels
Prikvels (angļu: Prequel) ir literārs, dramatisks vai kinematogrāfisks darbs, kura stāsts norisinās pirms iepriekšējā darba, koncentrējoties uz notikumiem, kas notiek pirms sākotnējā stāstījuma.[1] Prikvels ir daļa no iepriekšējā darba fona notikumiem.
Termins "prikvels" ir 20. gadsimta jaunvārds no prefiksa "pri-" (no latīņu prae, "pirms") un termina sīkvels (sequel).[2][3]
Tāpat kā sīkvels, arī prikvels var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti. Biežāk viņi izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras. Dažreiz prikvels spēlē uz auditorijas zināšanām par to, kas notiks tālāk, izmantojot apzinātas atsauces, lai radītu dramatisku ironiju.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan vārdam "prikvels" ir nesena izcelsme, darbi, kas atbilst šim jēdzienam, pastāvēja jau sen. "Kiprija" (Κύπρια), paredzot klausītāju iepazīšanos ar Homēra eposa notikumiem, aprobežojās ar to, kas bija pirms "Iliādas", un tādējādi veidoja sava veida poēmas ievadu.
Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, vārds "prikvels" pirmo reizi parādījās drukātā veidā 1958. gadā Entonija Boučera rakstā žurnālā The Magazine of Fantasy & Science Fiction, ko viņš izmantoja, lai aprakstītu Džeimsa Bliša 1956. gada stāstu They Shall Have Stars, kas savukārt paplašināja agrāko 1955. gada darbu Earthman Come Home. Tomēr Kristofers Tolkīns, rakstot par The Silmarillion vēsturi 1977. gadā, apgalvo, ka viņa tēvs Džons Ronalds Rūels Tolkīns "izgudroja ļoti neraksturīgo vārdu "prikvels"", kad kaut kad pēc 1955. gada viņu kaitināja jautājot kā viņš definētu Gredzenu pavēlnieka un The Silmarillion savstarpējo notikumu attiecību.[4][5]
Terminu vispārēji sāka lietot 1970. un 1980. gados.[3] Iespējams, ka filma Butch un Sundance: The Early Days (1979), ieviesa šo terminu kino.[6]
Prikvela piemērs ir 1955. gadā izdotā Klaiva Steiplsa Lūisa bērnu grāmata "Burvja māsasdēls" (The Magician's Nephew), kurā izskaidrota Nārnijas radīšana — Lūisa septiņu grāmatu sērijas "Nārnijas hronika" tēma, kas sākās ar grāmatu "Lauva, ragana un drēbju skapis", kas izdota 1950. gadā.
Pielietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā vietā, lai termins, atšķirtos sīkvela jēdziena, prikvels joprojām izmanto vispārējam serializācijas principam, ko nosaka tikai tā iekšējā hronoloģija un publicēšanas secība. Piemēram, "Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija" (1999) ir filmas "Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās" (1983) prikvels, taču tā ir arī filmas "Zvaigžņu kari: Klonu uzbrukums" (2002) prikvels. Tāpat 1984. gada filma "Indiana Džonss un likteņa templis" ir prikvels 1981. gada filmai "Pazudušā šķirsta meklējumos", jo tās darbība notiek 1935. gadā, gadu pirms pirmās filmas. Dažos gadījumos, piemēram, šajā, filmas darbībai ir neliela ietekme uz visaptverošajām sižeta līnijām. Kad filmu sērija tiek atsākta no jauna, tā sauktais rebūts, piemēram, "Kazino Royale" vai "Betmens: Sākums", to parasti neuzskata par prikvelu, lai tas ir saistīts ar iepriekšējās sērijas varoņu hronoloģiju un saturēt abām laika skalām kopīgus sižeta punktus.
Izņēmumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažreiz "prikvels" ir arī turpinājums, tādēļ ne vienmēr viennozīmīgi iespējams pielietot šo terminu, kas definēts tikai intertekstualitātes ziņā.[7] Filmas "Krusttēvs 2" gadījumā stāstījums apvieno prikvela elementus ar vispārīgāku sīkvelu, jo tajā ir divi savstarpēji saistīti stāstījuma virzieni, no kuriem viens turpinās no pirmās filmas (mafijas ģimenes stāsts Maikla Korleones vadībā), un viens, pilnīgi atsevišķs, stāsts par viņa tēvu Vito Korleoni jaunībā. Šajā ziņā filmu var uzskatīt gan par prikvelu, gan sīkvelu (t.i., gan iepriekšējo, gan turpinājuma daļu).[7]
Ceļošana laikā bieži vien noved pie tā, ka darbs tiek uzskatīts gan par prikvelu, gan sīkvelu, vai arī prikvelu un "maigo" rebūtu atkarībā no tā, cik krasi tiek mainīta vēsture. Apstrīdami piemēri ir filmas "Zvaigžņu ceļš", "X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas" un "Terminators: Genisys". Ceļojuma laikā prikveli-sīkveli atrodami oriģinālajā "Pērtiķu planētas" filmu sērija. Lai gan pēdējās trīs filmas pasaules notikumus attēlo hronoloģiski pirms pirmajām divām filmām, pats stāstījums galvenajiem varoņiem ir nepārtraukts, jo trīs pērtiķi no pirmajām divām filmām dodas pagātnē. Vēlākā daļa Escape from the Planet of the Apes kalpoja gan kā pirmās filmas sīkvels, gan prikvels.[8][9][10]
Termins "prikvels" bieži lietots arī, dažkārt nepareizi, attiecībā uz sākotnējā stāsta rebūtu, piemēram, "Pērtiķu planētas sākotne", "Betmens: Sākums" un "Kazino Royale".[11][12] Gan filmas "Betmens: Sākums", gan "Pērtiķu planētas sākotne" veidotāji paziņoja, ka vēlas atteikties no iepriekšējo filmu nepārtrauktības, lai tās pastāvētu kā atsevišķi darbi, un Kristofers Nolans, filmas "Betmens sākums" režisors, skaidri norādīja, ka viņa filmu sērija nav prikvels.[12] Lielākā daļa kritiķu vēlās, lai prikvels beigtos līdz ar oriģinālā darba sākumu,[1] kas ir pretrunā ar darbiem, kas izvairās no iepriekšējā darba stāstījuma un būtiski neatrodas tajā pašā nepārtrauktībā. Dažkārt šo terminu lietoja, lai apzīmētu darbu, kas izdots vai arī hronoloģiski iestatīts pirms jebkura cita darba.[13][14] Tomēr šis lietojums ir pretrunā ar faktu, ka prikvels ir sava veida sīkvels.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Art Silverblatt. Genre Studies in Mass Media: A Handbook. M. E. Sharpe, 2007. 211. lpp. ISBN 9780765616708.
- ↑ Merriam-Webster's Collegiate Dictionary (10 izd.). Springfīlda (Masačūsetsa) : Merriam-Webster. 1993. 921, 915, 1068, 246. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «prequel, n.». Oxford English Dictionary (3 izd.). Oxford University Press. 2012. gada marts [2007. gada marts]. Skatīts: 2012. gada 19. aprīlis.
- ↑ Christopher Tolkien. The Silmarillion by J.R.R. Tolkien: A Brief Account of the Book and Its Making. London : HarperCollins Publishers, 2022. 9. lpp. ISBN 9780008537906.
- ↑ Christopher Tolkien. «Christopher Tolkien: 'The Silmarillion'». Tolkien: The Official Site of the Tolkien Estate. Skatīts: 2022. gada 13. novembris.
- ↑ Steve Burgess. «Richard Lester: A Hard Day's Life», 1999-06-26.
Lester may also have locked up the dubious distinction of inaugurating the term 'prequel' in 1979 when he directed 'Butch and Sundance: The Early Days.'
- ↑ 7,0 7,1 Carolyn Jess-Cooke. Film Sequels: Theory and Practice from Hollywood to Bollywood. Edinburgh University Press, 2009. 6. lpp. ISBN 9780748626038.
- ↑ Tim Dirks. «Science Fiction Films Part 5». Filmsite Filmsite.org.
A sequel and prequel to the first film
- ↑ Ryan Britt, Tor.com. «Who's Your Caesar? Rewatching Conquest of the Planet of the Apes». Macmillan Publishing, 2011-07-27.
- ↑ Matheou, Demetrios (August 14, 2011), "Ascent of Ape", The Sunday Herald (Vašingtona). Atjaunināts: 2024. gada 3. septembrī
- ↑ «With the documentary 'Chimpanzee' opening, a look at 5 prime primate movies». The Statesman. Associated Press. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 5. maijs.
- ↑ 12,0 12,1 Paul Sutton. «8. Prequel: The "Afterwardsness" of the Sequel». In Carolyn Jess-Cooke, Constantine Verevis. Second Takes: Critical Approaches to the Film Sequel. State University of New York Press, 2010. 139–152. lpp. ISBN 9781438430294.
- ↑ «5 Bollywood movies which are better than their prequels». India Today.
- ↑ «'Singam 3' will have connection with prequels: Director». 2015. gada 22. jūnijs.