Proton-K

**Proton-K 2. pakāpe**
8S811K
Tips	šķidrās degvielas pakāpe
Dzinējs	3 RD-0210, 1 RD-0211 (4 gab.)
Vilkme	4×600 kN
Pilna masa
Sausmasa
Diametrs	4,1 m
Garums	14,0 m
Degviela	N2O4 / (CH3)2N2H2

**Proton 1. pakāpe**
8S810K
Tips	šķidrās degvielas pakāpe
Dzinējs	RD-253, jaunākajos modeļos RD-275 (6 gab.)
Vilkme	10 470 kN (vakuumā)
Pilna masa	450 510 kg
Sausmasa	31 100 kg
Diametrs	4,15 m
Garums	21,18 m
Degviela	N2O4 / (CH3)2N2H2

**Proton-K**
*Протон-К*
Izgatavotāja nosaukums	UR-500K; 8K82K
Pielietojums	Kosmiskā nesējraķete
Raķešu saime	Proton
Raķešu grupa
Valsts	PSRS → Krievija
Izgatavotājs
Izmēri
Augstums	50 m
Diametrs	4,15m, 7,40 m (maks.)
Masa	693 810 kg
Pakāpju skaits	3
Celtspēja
Derīgā krava uz LEO	19 760 kg
Derīgā krava uz GTO	3 pakāpju versijā nav paredzēts
Lidojumu kopsavilkums
Statuss	Ekspluatācijā
Starta vietas	Baikonura
Startu skaits	31 (3 pakāpju versijā)
Veiksmīgie	27
Avārijas	4
Pirmais lidojums	16.11.1968
Pakāpes
Tips	šķidrās degvielas pakāpe
Dzinējs	RD-253, jaunākajos modeļos RD-275 (6 gab.)
Vilkme	10 470 kN (vakuumā)
Pilna masa	450 510 kg
Sausmasa	31 100 kg
Diametrs	4,15 m
Garums	21,18 m
Degviela	N2O4 / (CH3)2N2H2
Tips	šķidrās degvielas pakāpe
Dzinējs	3 RD-0210, 1 RD-0211 (4 gab.)
Vilkme	4×600 kN
Pilna masa
Sausmasa
Diametrs	4,1 m
Garums	14,0 m
Degviela	N2O4 / (CH3)2N2H2
Tips	šķidrās degvielas pakāpe
Dzinējs	komplekts RD-0212(RD-0213 + RD-0214) (2 gab.)
Vilkme	582 kN + 31 kN
Pilna masa	50 747 kg
Sausmasa	4185 kg
Diametrs	4,15 m
Garums	6,5 m
Degviela	N2O4 / (CH3)2N2H2

Proton-K (Протон-К) jeb UR-500K, GRAU indekss 8K82K, bija PSRS, vēlāk Krievijas Proton saimes trīs pakāpju nesējraķete. Pirmais Proton-K starts notika 1967. gadā (Proton-K / Blok D konfigurācijā). Pēdējoreiz Proton-K startēja 2012. gadā.

Vēsture

Proton-K izstrāde sākās 1965. gadā, lai kosmiskos aparātus varētu ievadīt Mēness aplidošanas trajektorijā. Raķetei Proton (UR-500) tika pievienota trešā pakāpe un veiktas modifikācijas. Turklāt sākās darbi pie dzinējbloja jeb kosmiskā velkoņa (Proton-K nosacīti ceturtās pakāpe), ko izstrādāja uz nesējraķetes N-1 piektās pakāpes Blok D bāzes. Saskaņā ar šo projektu (UR-500K-L1), divsekciju kuģis 7K-L1 tiktu ievadīts trajektorijā uz Mēnesi, veiktu Mēness aplidojumu un atgrieztos uz Zemes. Lidojumi sākumā notiktu bezpilota režīmā, bet pēc tam pilotējamā variantā.

Pirmais Proton-K starts notika 1967. gada 10. martā ar Blok-D un bezpilota kosmosa kuģi 7K-L1P (Kosmos-146). No 7K-L1 11 startiem tikai Zond-7 lidojums tika atzīts par pilnībā veiksmīgu. Piecās neveiksmes notika Proton-K kļūmes dēl un vēl piecas misijas – 7K-L1 vai Blok-D vainas dēļ.

Lielā avāriju skaita dēļ lidojumu izmēģinājumu sākuma posmā (no 1967. gada marta līdz 1970. gada augustam no 21 starta bija tikai 6 pilnībā veiksmīgi) Proton-K tika pieņemts ekspluatācijā tikai 1978. gadā, pēc 61. starta.

Proton-K regulāri tika izmantots dažādu zinātnisko, militāro un civilo kosmisko aparātu palaišanai. Trīs pakāpju Proton-K tika izmantots, lai izvadītu pavadoņus zemās orbītas (līdz 21 t), četru pakāpju konfigurācijā (ar dzinējbloku Blok D) — kosmisko aparātu nogādāšanai augstās orbītās (līdz 2,6 t uz ģeostacionāro orbītu). Proton-K ražošana tika izbeigta 2000. gadu beigā. Kopumā no 1967. līdz 2012. gadam Proton-K startēja 310 reizes.

Konstrukcija

Nesējraķete Proton-K tika izstrādāta uz divpakāpju UR-500 bāzes ar dažām izmaiņām otrajā pakāpē, pievienojot trešo un ceturto pakāpi. Tas ļāva palielināt derīgās kravas masu uz zemo orbītu, kā arī pacelt kosmiskos aparātus augstākas orbītas.

Sākuma variantā Proton-K tika izmantoja UR-500 pirmo pakāpi bez izmaiņām. Vēlāk, 1990. gadu sākumā, pirmās pakāpes dzinēju RD-253 vilce tika palielināta par 7,7 %, un jaunais dzinēja variants ieguva nosaukumu RD-275.

Otrā pakāpe tika izstrādāta uz UR-500 otrās pakāpes bāzes. Lai paaugstinātu derīgās kravas masu orbītā, tika palielināts degvielas tvertņu tilpums un mainīta pārejas nodalījuma konstrukcija, kas savieno to ar pirmo pakāpi.

Proton-K trešā pakāpe tika izstrādāta uz UR-500 otrās pakāpes bāzes. Šim nolūkam UR-500 otrā pakāpe tika saīsināta, un tajā četru vietā tika uzstādīts viens šķidrās degvielas dzinējs RD-0212 (RD-0210 modifikācija). Šis dzinējs sastāv no pastāvīgā vienkameras dzinēja RD-0213 un stūrēšanas četrkameru dzinēja RD-0214. Pastāvīgā dzinēja vilce vakuumā bija 588 kN, bet stūrēšanas dzinēja vilce - 32 kN. Otrās pakāpes atdalīšanās notika trešās pakāpes stūrēšanas dzinēja vilces rezultātā, kas tika iedarbināts pirms otrās pakāpes pastāvīgo dzinēju izslēgšanas; šai operācijai palīdzēja atdalāmās otrās pakāpes bremzēšana ar tai uzstādītajiem sešiem cietās degvielas dzinējiem 8D84. Derīgās kravas atdalīšana no trešās pakāpes notika pēc stūrēšanas dzinēja izslēgšanas. Turklāt trešo pakāpi bremzēja ar četriem cietās degvielas dzinējiem.

Konfigurācijas

Proton-K standarta variantā bija ar trīs pakāpēm kravu ievadīšanai zemā Zemes orbītā.

Lai kravas nogādāt augstākās orbītās vai trajektorijā uz citām planētām, Proton-K paceļamā krava (saukta par "kosmisko daļu") tika apgādāta ar kosmisko velkoni (bieži sauktu par Proton-K ceturto pakāpi):

Ārējās saites

Proton-K Mark Wade, astronautix.com
Proton rocket family Anatoly Zak, russianspaceweb.com
Proton-K Gunter Dirk Krebs