Radamisto
"Radamisto" ir Georga Frīdriha Hendeļa opera. Sarakstīta 1720. gadā pēc Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas pasūtījuma, tā ir 3 cēlienu opera seria. Pirmizrāde notika 1720. gada 27. aprīlī Karaļa teātrī (King’s Theatre) Londonā. Libreta autors ir Nikolā Frančesko Haims (Nicola Francesco Haym). Libreta pamatā ir pārstrādāts Domeniko Lalli (Domenico Lalli) librets komponista Frančesko Gasparīni (Francesco Gasparini) sarakstītajai tāda paša nosaukuma operai, kura uzvesta 1712. gadā Florencē.
"Ramadisto" vēlāk ir pārstrādāta. Opera mūsdienās nav populāra un tāpēc tiek uzvesta reti.
Galvenie varoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Radamisto (Radamisto), Trāķijas karalis — soprāns (vīrietis)
- Zenobija (Zenobia), Radamisto sieva — kontralts
- Tiridats (Tiridate), Armēnijas karalis — tenors
- Polisēna (Polissena), Tiridata sieva - soprāns
- Farasmans (Farasmane), Ramadisto un Polisēnas tēvs — bass
- Tigrans (Tigrane), Pontas princis — soprāns (vīrietis)
- Frārts (Fraarte), Tiridata brālis — soprāns (vīrietis)
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbība notiek Armēnijā, mūsu ēras 53. gadā. Karalis Tiridats iemīlas sava sievasbrāļa Radamisto sievā Zenobijā un uzsāk karu pret Farasmanu. Viņam palīdz Tigrans, kurš tuvojas Polisēnai. Farasmans ir saņemts gūstā un viņa karaļvalsts ir iekarota, kamēr Radamisto un Zenobija bēg uz galvaspilsētu, kur viņi pārcietīs uzbrukumu, neraugoties uz Farasmanam izteiktajiem dzīvības draudiem. Pēc vairākām maskēšanās reizēm, sagūstīšanām, izbēgšanām, Tiridats ir uzvarēts, tomēr augstsirdīgi no Radamisto puses apžēlots, laimīgs, ka atkal var būt kopā ar savu sievu Zenobiju.
|