Radioviļņi
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu. Samazinoties viļņa garumam, samazinās nepieciešamais antenas izmērs. Aparatūru, kas darbojas ar zemākām frekvencēm, parasti uzbūvēt ir vieglāk.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Radioviļņus parasti lieto sakariem.
Radiosakariem lietotās frekvences
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garie viļņi — 150—280 kHz;
- Vidējie viļņi — 530—1610 kHz;
- Īsviļņi — 1,8—29,7 MHz;
- Ultraīsviļņi — ≈50—130 MHz, bet Latvijā — 88—108 MHz;
- Decimetru viļņi — 300—1000 MHz;
- Mikroviļņi — 1—300 GHz;
Televīzijai lietotās frekvences atbilst ultraīsviļņiem un ir no ≈50 līdz 800MHz.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Radioviļņi.
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|