Radisson Blu Hotel Latvija
| Radisson Blu Hotel Latvija Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija | |
|---|---|
| |
  Radisson Blu Hotel Latvija | |
| Koordinātas: 56°57′18″N 24°07′04″E / 56.95500°N 24.11778°EKoordinātas: 56°57′18″N 24°07′04″E / 56.95500°N 24.11778°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija, Rīga
|
| Adrese | Elizabetes iela 55, LV-1010 |
| Apkaime | Centrs |
| Statuss | Pabeigta |
| Celtniecība | 1967—1979 |
| Ekspluatācijā no: | 1979. gada |
| Rekonstrukcija | 2001 |
| Pielietojums | Viesnīcas ēka |
| Tehniskais raksturojums | |
| Antena, smaile | 98,26 m |
| Jumts | 85,65 m |
| Stāvu skaits | 27 |
| Platība | 24 000 m² |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Arturs Reinfelds Aija Grīna Valters Maike Henrijs Lācis (konstr.) |
| Inženieris (i) | Edmunds Valeinis |
| Īpašnieks (i) | Linstow International |
| Emporis Nr. | 111004 |
| Ārējā saite | radissonblu.com |
Radisson Blu Hotel Latvija (agrāk Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija) ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgas Centra apkaimē, Vidzemes priekšpilsētā, kas pieder vienīcu ķēdei Radisson Blu.
Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).[1] Pēc kopējās platības 24 000 m² ēka ir lielākā viesnīca Latvijā.[2] Ēka tika pabeigta 1976. gadā, bet tika rekonstruēta 2001. gadā. Padomju laikos ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmās idejas par jaunas viesnīcas būvi parādījās jau 1960. gadu sākumā, kad arhitekts I. Strautmanis 1962. gadā prezentēja skici "Intūrista" 10 stāvus augstai viesnīcai restorāna "Esplanāde" un "Piena restorāna" vietā Brīvības (tolaik Ļeņina) un Elizabetes (tolaik Kirova) ielu stūrī.[3] Šajā vietā atrodās Vērmaņu dzimtas māja, ko pārdeva pēc tās pēdējā īpašnieka Johana fon Vērmaņa (1850—1893) nāves.[4]
Laika gaitā projekts tika pārstrādāts un ēkas augstums sasniedza 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs 1968. gadā tika publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit...".[5]
Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par seno ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr tas netika ņemts vērā un ēkas tika nojauktas. Saglabāta tika vienīgi ēka Baznīcas ielā 4, kura pēc 2001. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un 2004—2006. gada rekonstrukcijas otrās kārtas [2] vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas tika renovēta un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" — nominācijā "Labākā gada rekonstrukcija".[6]
Viesnīca "Latvija" bija PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 istabas. Viesnīcā bija paredzēts apkalpot organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas ar tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās sanāksmju zāle ar 80 vietām un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts. Viesnīcas Latvija augšstāvos bijis ierīkots VDK telefonsarunu noklausīšanās mezgls.[7]
Celtniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Celtniecības darbi tika uzsākti 1967. gada vidū.[8] 1967. gada 11. decembrī, plkst. 9:30 būvlaukumā ieradās pirmais pašizgāzējs ar betona kravu un uzsākās viesnīcas "Latvija" pamatu betonēšana, kura ilga 5 diennaktis.[9] Spāru svētkus Viesnīcas "Latvija" svinēja 1971. gada decembra beigās,[10] bet būvniecība tika pabeigta 1976. gadā. Savukārt ekspluatācijā tā tika nodota tikai 1979. gadā. Augstceltnes arhitekti ir Artūrs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantots arī kinētisks objekts "Sakta", kura mākslinieks bija Artūrs Riņķis.[11]
Pamatos, 760 kvadrātmetru platībā iedzina 220 dzelzsbetona pā|us 8 metru dziļumā. Pēc tam zemē iegula tūkstoš kubikmetru betona, radot viesnīcas monolīto pamatu plāksni.[12]
Rekonstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 20 gadu ilgas ekspluatācijas ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ 1998. gadā tika pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukcija tika sadalīta divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās 2000. gadā, tika pabeigta 10 mēnešu laikā 2001. gada maijā. Lai to paveiktu, darbā tika iesaistīti 26 apakšuzņēmēji. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru.
Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no 2004. līdz 2006. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau 2003. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā tika uzbūvēts pilnīgi jauns, 6 stāvus augsts viesnīcas bloks ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, kā arī izveidota liela un daudzfunkcionāla konferenču zāle ar 1000 vietām.[13]
Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniedza 24 000 m², tādējādi padarot to par lielāko viesnīcu Latvijā. Ēkas stāvu skaits pieauga no 24 uz 27 stāviem.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Augstākās celtnes Rīgā, la.lv, 06.01.2012.
- ↑ 2,0 2,1 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta[novecojusi saite], skontobuve.lv
- ↑ "Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. ISBN 5-7966-1191-7
- ↑ «Рижские Будденброки (Семья Верман)». Известные рижане и гости Риги (krievu). 2015-03-03. Skatīts: 2021-09-03.
- ↑ A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts
- ↑ Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus, tvnet.lv, 2009. gada 25. maijā
- ↑ Lielā brāļa garās ausis – realitāte un iedomas PIETIEK, S. Metuzāls 06.05.2011.
- ↑ Top viesnīca "Latvija" Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Laiks" Nr. 103, 30.12.1967.
- ↑ Lielais betons viesnīcas "Latvija" pamatā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, 12.12.1967.
- ↑ Augstums sasniegts Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 302, 29.12.1971.
- ↑ Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.
- ↑ Divdesmitsešstāvīgais "vilnis" Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 9, 02.03.1972.
- ↑ Viesnīcas Latvija renovācija[novecojusi saite], skontobuve.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Radisson Blu Hotel Latvija oficiālā mājas lapa.
- Radisson Blu Hotel Latvija profils portālā Emporis.com.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |