Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Rakstpratība

Vikipēdijas lapa
Rakstpratība ir prasme gan rakstīt, gan lasīt

Rakstpratība[1] ir spēja lasīt, pareizi rakstīt un kritiski izprast rakstītos tekstus; tā ietver gan rakstītprasmi, gan lasītprasmi. Plašākā nozīmē rakstpratība ir spēja atpazīt, saprast, skaidrot, radīt, digitāli lietot un sazināties, izmantojot vizuālos, skaņas un digitālos materiālus.[2] Rakstpratība ir izglītības pamats. Neprasmi lasīt un rakstīt sauc par analfabētismu. Starptautiskā rakstpratības diena tiek atzīmēta 8. septembrī.[2][3]

Funkcionālā rakstpratība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdala vairākas rakstpratības veidus. Viena no tām ir funkcionālā rakstpratība, kas nepieciešama vienkāršu uzdevumu veikšanai, piemēram, tā izpaužas kā instrukciju lasīšana un prasme atrast nepieciešamo informāciju. Cilvēki ar attīstītu funkcionālo rakstpratību labi saprot zinātniskos tekstus. Funkcionālais analfabētisms piemīt ārzemniekiem, kuri nesaprot tekstus, kas sarakstīti viņiem nesaprotamās valodās.

Rakstpratība pasaulē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaugušo rakstpratības līmenis pasaulē 2015. gadā (CIA World Factbook dati)

Rakstpratības līmeni pasaulē apskata cilvēkiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem. Šajā statistikā netiek ņemta vērā jaunāku cilvēku rakstpratība. Pasaulē rakstpratība ir 86,3% cilvēku, vīriešiem tā ir mazliet lielāka (90,0%), bet sievietēm mazāka (82,7%). Attīstītās valstīs rakstpratība ir 99,2% cilvēku. Viens no zemākajiem rakstpratības līmeņiem ir Subsahāras Āfrikā, kur rakstpratības līmenis ir 64,0%.

Mūsdienās oficiālais rakstpratības līmenis ir ļoti atšķirīgs pat vienā reģionā, kas ir atkarīgs ne tikai no reģiona attīstības līmeņa, bet arī no tādiem faktoriem kā iedzīvotāju sabiedriskais stāvoklis, dzimums, nodarbošanās un dažādie kritēriji, pēc kuriem konkrētā sabiedrība saprot un novērtē rakstpratību.

Rakstpratība Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstpratība ir viena no pamatskolas prasmēm. Latvija pieder pie valstīm ar augstu rakstpratības līmeni (95—100% cilvēku prot lasīt un rakstīt), taču saskaņā ar 2006. gada pētījumiem analfabētu skaits Latvijā pieaug.[4]

Lai rakstpratība varētu funkcionēt, noteiktā kultūrā ir jāpastāv konkrētai zīmju saistībai ar skaņu, tas ir, jābūt rakstu valodai, kuru panāk ar rakstību. Par rakstības aizsākumu var uzskatīt skaitļu rašanos aptuveni 8 tūkstošus gadu p.m.ē. Rakstu valoda radās aptuveni 3200 gadus p.m.ē.[5]

  1. «Rakstpratība pret rakstītprasme». Skrivanek. Skatīts: 2020. gada 2. decembrī. Ar rakstītprasmi apzīmē māku rakstīt: spēju veidot tekstu, izklāstīt domas, ievērojot gramatikas, ortogrāfijas utt. likumības. Piemēram, pārbaudījumi svešvalodās parasti veidoti vairākās daļās, un līdzās lasītprasmei un runātprasmei tiek pārbaudīta arī rakstītprasme. Rakstpratība nozīmē prasmi rakstīt un lasīt.
  2. 2,0 2,1 Silvija Tretjakova. «8. septembrī atzīmēs Starptautisko rakstpratības dienu». Latvijas bibliotēku portāls, 2015. gada 3. septembris. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.[novecojusi saite]
  3. «UNESCO: viens no pieciem pieaugušajiem pasaulē ir analfabēts». Delfi. Skatīts: 2020. gada 2. decembrī.
  4. Lolita Čigāne. «Pieaugušo izglītība. Kurš uzstādīs kursu?». Providus, 2006. gada 28. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. Novembris. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
  5. «Literacy» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 2. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]