Reimsa
| Reimsa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Reims | |||
 | |||
| |||
  Reimsa | |||
| Koordinātas: 49°15′56″N 4°02′05″E / 49.26556°N 4.03472°EKoordinātas: 49°15′56″N 4°02′05″E / 49.26556°N 4.03472°E | |||
| Valsts |
 Francija | ||
| Reģions | Grandesta | ||
| Departaments | Marna | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 47,02 km2 | ||
| Augstums | 80−135 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • pilsēta | 179 380 | ||
| • blīvums | 3 828/km² | ||
| • urbānā teritorija | 318 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Pasta kods | 51454, 51100 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Reimsa Vikikrātuvē | |||
Reimsa (franču: Reims) ir pilsēta Francijas ziemeļaustrumos, 114 kilometri uz ziemeļaustrumiem no Parīzes. Šampaņas senā galvaspilsēta. Pilsēta Francijas vēsturē spēlē īpašu lomu, jo viduslaikos tā bija Francijas karaļu un Vācu nācijas Svētās Romas impērijas imperatoru kronēšanas vieta.
Pilsētā saglabājušās vairākas izcilas būves: Reimsas katedrāle - brīnišķīgs gotikas stila bīvniecības paraugs (Notre-Dame de Reims), romiešu laika triumfa arka - Marsa vārti (Porte de Mars), Reimsas arhibīskapa pils - To pils (Palais du Tau), kā arī Senremī bazilika (Basilique Saint-Remi de Reims). Ievērības cienīgi ir XIX gadsimtā apkārt pilsētai uzceltie forti.
Pilsēta ir viena no galvenajiem šampanieša ražošanas un tirdzniecības centriem. Zem pilsētas atrodas šampanieša pagrabi, vairāki no tiem izveidoti jau romiešu laikos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms romiešu ienākšanas Gallijā, Reimsa bija belģu un remu cilts galvenais centrs. Kad Jūlijs Cēzars sāka Gallijas iekarošanu, remi bija vieni no romiešu uzticamākajiem sabiedrotajiem.
3. gadsimtā pilsētā izplatījās kristietība, un tā kļuva par bīskapijas centru. 406. gadā pilsētu nopostījā vandaļi. 496. gadā franku karalis Hlodvigs I.
Reimsā kristīja katolismā, un kopš tā laika Reimsa kļuva par Francijas karaļu kronēšanas vietu. Sevišķi zīmīga bija karaļa Šarla VII kronēšana 1429. gadā, kad Žannas d'Arkas vadībā no pilsētas bija padzīti angļi.
Pilsēta cieta ievērojamus postījumus Pirmā pasaules kara laikā. Izpostītā katedrāle ilgi tika izmantota propagandas cīņā pret Vāciju. Pēc kara katedrāli atjaunoja. 1945. gada 7. maijā Sabiedroto virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Eizenhauers, atrodoties Reimsā, saņēma ziņu par Vērmahta bezierunu kapitulāciju.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reimsā ir dzimuši tādi cilvēki kā:
- Moriss Albvaks (Maurice Halbwachs, 1877 - 1945) - filozofs
- Adolfs d'Arkiaks (Adolphe d'Archiac, 1802 - 1868) - ģeologs
- Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard, 1929 — 2007) - filozofs
- Nikolā de Grinjī (Nicolas de Grigny, 1672 — 1703) - komponists
- Rožē Keluā (Roger Caillois, 1913 — 1978) - intelektuālis
- Moriss Kuvs de Mirvills (Maurice Couve de Murville, 1907 - 1999) - politiķis
- Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, 1619 — 1683) - finansists
- Robērs Piress (Robert Pirès, 1973 - ) - futbolists
- Žans Batists de la Salls (Jean-Baptiste de la Salle, 1651 - 1719) - garīdznieks, svētais
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reimsas sadraudzības pilsētas ir:[2]
Florence, Itālija (1954)
Brazavila, Kongo (1961)
Kenterberija, Apvienotā Karaliste (1962)
Zalcburga, Austrija (1964)
Āhene, Vācija (1967)
Ārlingtonas apgabals, ASV (2004)
Kutna Hora, Čehija (2008)
Nagoja, Japāna (2018)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Populations légales 2021.
- ↑ «Les villes jumelées avec Reims» (franču). Reims. Skatīts: 2022-11-23.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reimsa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|