Rietumbaltkrievija

Rietumbaltkrievija 1925. gadā (tumši zaļā krāsā) un Baltkrievijas PSR (gaiši zaļā krāsā)

Rietumbaltkrievija (baltkrievu: Заходняя Беларусь) ir Baltkrievijas teritorijas vēsturiskais nosaukums, kas saskaņā ar 1921. gada Rīgas miera līgumu tika nodota Polijas Republikai. 1939. gadā tā tika pievienota Padomju Savienībai.

Šī teritorija aptvēra mūsdienu Baltkrievijas rietumu daļu, ieskaitot tādas pilsētas kā Grodņa, Bresta, Pinska un Viļņa (kas vēlāk kļuva par Lietuvas galvaspilsētu). Polijas okupācijas laikā Rietumbaltkrievijā norisinājās intensīva polonizācijas politika, kuras mērķis bija samazināt vietējās baltkrievu identitātes ietekmi, veicinot poļu kultūras un valodas izplatību.

1939. gadā, pēc Molotova-Rībentropa pakta starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, šī teritorija tika pievienota Padomju Savienībai. Padomju spēki iebruka Polijas austrumu daļās, un Rietumbaltkrievija tika iekļauta PSRS sastāvā. Tas iezīmēja reģiona politiskās un ekonomiskās dzīves padomju okupācijas posma sākumu, kuru raksturoja represijas, deportācijas un izmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc Otrā pasaules kara beigām šīs teritorijas oficiāli kļuva par daļu no Padomju Savienības un Baltkrievijas PSR, līdz ar to atjaunojot Baltkrievijas robežas līdz aptuveni tām, kas ir spēkā arī mūsdienu neatkarīgajā Baltkrievijas Republikā.

Vēsture

1921. gada karikatūra: "Pārtraukt apkaunojošo Rīgas sadalīšanu! Lai dzīvo brīva, nedalāma, zemnieku Baltkrievija!"

Saskaņā ar Versaļas līguma noteikumiem Polijas Republikas austrumu robežai bija jābūt gar Kerzona līniju. Galīgais jautājums par robežas noteikšanu starp starpkaru Poliju un Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR tika atrisināts Rīgā 1921. gadā, KPFSR, Ukrainas PSR un Polijai parakstot Rīgas miera līgumu.

Polijas kampaņa. Padomju iebrukums tumši rozā krāsā

Pēc padomju iebrukuma Polijā 1939. gada septembrī Rietumbaltkrievija tika pievienota PSRS. 1939. gada 4. decembrī Belostoka kļuva par Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas Belostokas apgabala centru. Tomēr pēc Otrā pasaules kara Belastoka tika atdota atpakaļ Polijai.

Polonizācija

1921. gada Rīgas miera līgums Polijas varas iestādēm uzlika par pienākumu nodrošināt krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem "brīvu savas kultūras, valodas un reliģisko rituālu attīstību". Polijas konstitūcijas 109. pants pasludināja tiesības saglabāt valodu un tautību. Tomēr no 1921. līdz 1934. gadam tika īstenota polonizācija. Ir bijuši gadījumi, kad no darba tika atlaisti pareizticīgie kristieši.

1934.-1935. gadā sākās jauns polonizācijas posms. No tā brīža sākās aktīva baltkrievu un ukraiņu polonizācija. 1935. gadā tika izveidota Polijas Ministru padomes Nacionālo jautājumu komiteja. 1939. gada 23. jūnijā Belostokas gubernators Henriks Ostaševskis slepenā ziņojumā Polijas Iekšlietu ministrijai paziņoja, ka baltkrievu iedzīvotāji ir jāpolonizē. Pēc Juzefa Pilsudska nāves Polijas valsts iestādes likvidēja nedaudzās baltkrievu nacionālās un kultūras organizācijas. Līdz 1938/1939. mācību gadam baltkrievu skolu vairs nepastāvēja.

Poļu minoritāte Rietumbaltkrievijā veidoja ievērojamu daļu no iedzīvotāju skaita, īpaši pirms un pēc Otrā pasaules kara. Starpkaru periodā, kad teritorija bija Polijas sastāvā, poļi veidoja nozīmīgu iedzīvotāju grupu šajā reģionā, līdzās baltkrieviem, ukraiņiem, ebrejiem un citiem etniskajiem grupām.

Pēc 1939. gada poļu minoritāte kļuva par represiju mērķi. Daudzi poļi tika deportēti uz Sibīriju un citām attālām Padomju Savienības daļām, jo viņi tika uzskatīti par politiski neuzticamiem padomju varai. Poļi arī piedzīvoja vardarbīgas represijas no NKVD, tostarp arestus, izsūtījumus un izrēķināšanos ar Polijas pretestības kustības dalībniekiem.

Pēc kara un robežu pārbīdes daļa poļu tika repatriēta uz Poliju, tomēr ievērojams skaits poļu joprojām palika Baltkrievijas teritorijā, īpaši Hrodnas apgabalā. Šodien poļu minoritāte joprojām ir ievērojama grupa Baltkrievijā, un viņu kopiena saglabā savas kultūras un reliģiskās tradīcijas, piemēram, katolicismu. Tomēr viņu tiesības un iespējas izmantot poļu valodu un kultūru ir ierobežotas, īpaši pēdējo gadu laikā, kad Baltkrievijas valdība ir pastiprinājusi kontroli pār etnisko minoritāšu aktivitātēm un izglītības iespējām poļu valodā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumbaltkrievija.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)