Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

SSOT

Vikipēdijas lapa
SSOT
FASat-Charlie
SSOT montāža
SSOT montāža
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsČīles Gaisa spēki, Karogs: Čīle Čīle
IzgatavotājiEADS Astrium, Karogs: Francija Francija
Bāzes platformaAstroSat-100
Starts17.12.2011. 02:03:48 UTC
Starta vietaKuru Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteSojuz-ST/Fregat-MT, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arPléiades 1, ELISA-1, ELISA-2, ELISA-3, ELISA-4
Darbības ilgums5 gadi (plānots)
NSSDC ID2011-076E
SCN38011
Masa117 kg
Orbītas elementi
Orbītas veidsLEO heliosinhrona
Slīpums97,9°
Periods97,23 min
Apoapsīda~ 620 km
Periapsīda~ 620 km
IepriekšējaisNākamais
FASat-Bravo

SSOT jeb Sistema Satelital de Observación Terrestre (no spāņu valodas — Zemes novērošanas pavadoņu sistēma), zināms arī kā FASat-Charlie, ir Čīles Zemes tālizpētes pavadonis, kas paredzēts gan civilai, gan militārai izmantošanai. Kosmisko aparātu izgatavojis Francijas uzņēmums EADS Astrium pēc Čīles Gaisa spēku pasūtījuma.

Pavadoņa attēlu izšķirtspēja ir 1,45 m panhromatiskā režīmā un 5,8 m katrai krāsu joslai multispektrālā režīmā.

SSOT kosmisko aparātu izgatavojis Eiropas lielākais kosmiskais ražotājs EADS Astrium uz platformas AstroSat-100 (Myriade) bāzes. SSOT programma arī ietver zemes kontroles staciju un attēlu apstrādes zemes segmenta izveidi.

Līgums par SSOT programmu starp Čīles Aizsardzības ministriju un EADS Astrium tika noslēgts 2008. gada 25. jūlijā par 72,5 miljoniem USD.

Sākotnēji SSOT palaišana bija paredzēta 2010. gada pirmajā pusē.[1]

SSOT tika palaists 2011. gada 17. decembrī 02:03:48 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā. Kopā ar to startēja pavadoņi Pléiades 1, ELISA-1, ELISA-2, ELISA-3, ELISA-4. Aptuveni stundu pēc starta no Fregat augšējās pakāpes tika atdalīti Pléiades un ELISA. Pēc tam Fregat veica vēl divas dzinēju iedarbināšanas, un SSOT tika atdalīts 05:30 UTC.[2]

2012. gada 27. martā pavadoni pēc izmēģinājumiem un testēšanas EADS Astrium nodeva ekspluatācijā Čīles Gaisa spēkiem.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]