Skylab 2
| Skylab 2 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 Skylab 2 komandmodulis | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Bāzes platforma | Apollo | ||||
| Sērijas Nr. | CSM-116 | ||||
| Apkalpe |
Čārlzs Konrāds Džozefs Kervins Pols Veics | ||||
| Starta datums | 25.05.1973. 13:00:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Kenedija kosmosa centrs LC-39B | ||||
| Nesējraķete | Saturn IB | ||||
| Nolaišanās | 22.06.1973. 13:49:48 UTC | ||||
| Nolaišanās vieta | Klusais okeāns, 24°45′N 127°2′W / 24.750°N 127.033°W | ||||
| Lidojuma ilgums | 28 d 49 min 49 s | ||||
| NSSDC ID | 1973-032A | ||||
| SCN | 06655 | ||||
| Masa | 19 979 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Slīpums | 50,0° | ||||
| Periods | 93,2 min | ||||
| apogejs | 438 km | ||||
| perigejs | 428 km | ||||
| Apriņķojumi | 404 | ||||
| Apkalpes attēls | |||||
 | |||||
| No kreisās: Kervins, Konrāds, Veics | |||||
| Programma Skylab | |||||
| |||||
Skylab 2 jeb SLM-1 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmosa kuģa pilotējamais lidojums uz orbitālo staciju Skylab. Tas startēja 1973. gada 25. maijā, un 26 dienas trīs cilvēku apkalpe (Čārlzs Konrāds, Džozefs Kervins, Pols Veics) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.
Apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kosmonauts | Virz. | Pozīcija | Lidojums pēc skaita | Valsts, organizācija |
| Čārlzs Konrāds | ↑↓ | Komandieris | 4. |  ASV, NASA
|
| Džozefs Kervins | ↑↓ | Zinātniskais pilots | 1. | ASV, NASA
|
| Pols Veics | ↑↓ | Pilots | 1. | ASV, NASA
|
Dublieru apkalpe:
- Rasels Šveikarts, komandieris
- Stori Masgreivs, zinātniskais pilots
- Brūss Makendless, pilots
Stacijas avārija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skylab stacijas startā 1973. gada 14. maijā tika nodarīti ievērojami bojājumi: tās mikrometeoroīdu vairogs un viens no primārajiem saules bateriju paneļiem palaišanas laikā bija atvienojušies, un atlikušais primārais saules bateriju panelis bija iestrēdzis. Bez vairoga, kas bija paredzēts arī siltuma aizsardzības nodrošināšanai, Skylab uzkarsa. Temperatūras paaugstināšanās dēļ iekšienē materiāli izdalīja toksiskus izgarojumus stacijas atmosfērā.
Pirmajai apkalpei starts bija paredzēts 15. maijā, taču pēc stacijas avārijas kosmosa kuģa palaišanu pārcēla uz 20. maiju, bet pēc tam — uz 25. maiju. Apkalpei bija jāapgūst remontdarbi, kā arī saslēgšanās operācija citādākos apstākļos, jo stacija tika noorientēta, lai samazinātu pret Sauli vērsto virsmu. Zemes kontrolieri četras reizes attīrīja atmosfēru ar tīru slāpekli, pirms to uzpildīja ar slāpekļa un skābekļa atmosfēru, kas piemērota apkalpei. Slepenais Nacionālais izlūkošanas birojs izmantoja izlūkošanas pavadoni KH-8 Gambit 3, lai fotografētu bojāto staciju.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skylab 2 tika palaists 1973. gada 25. maijā 13:00:00 UTC ar nesējraķeti Saturn IB (SA-206) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B.
Sasniedzot staciju, komandieris Čārlzs Konrāds vadīja Apollo komandas servisa moduli (KSM) aplidot ap to, lai novērtētu bojājumus. Pēc tam kosmosa kuģis veica "mīksto" saslēgšanos ar staciju, lai izvairītos no nepieciešamības uzturēt kosmosa kuģa orientāciju, kamēr apkalpe ēd un lidojumu kontrolieri plāno pirmo remonta mēģinājumu. Pēc tam Apollo atvienojās, lai Konrāds varētu pievadīt KSM pie iestrēgušā saules paneļa. Tad Pols Veics, izliecies no lūkas, veica "stāvošo" iziešanu kosmosā, mēģinot atbrīvot paneli, paraujot to ar 3 metru garu āķa stieni, kamēr Džozefs Kervins turēja viņu pie kājām. Paneļa atbrīvošana neizdevās, un tika patērēts ievērojams daudzums Skylab manevrēšanas slāpekļa gāzes, ko izmanto, lai saglabātu tās stāvokli stabilu.
Pēc tam apkalpe mēģināja veikt "cieto" saslēgšanos ar Skylab, taču satveršanas fiksatori nedarbojās. Pēc astoņiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kosmonauti atkal uzvilka skafandrus un daļēji izjauca saslēgšanās mehānismu; nākamais mēģinājums izdevās.
Nākamajā dienā, 26. maijā apkalpe iekļuva stacijā. Viens no pirmajiem darbiem bija caur mazo zinātnisko slūžu kameru izvērst saliekamu saulessargu, kas darbotos kā siltuma vairogs (šo pieeju ierosināja un izstrādāja NASA "Mr. Fix It" Džeks Kinzlers, kuram par ieguldīto darbu tika piešķirta NASA izcilā dienesta medaļa). Veiksmīgi izvietojot saulessargu, iekšējā temperatūra pazeminājās līdz pieņemamam līmenim. Apkalpe sāka staciju aktivizēt, un zinātniskie novērojumi sākās 29. maijā.
7. jūnijā Konrāds un Kervins veica otro iziešanu kosmosā, lai atvērtu iestrēgušās saules bateriju paneļu daļas. Ja nebūtu strāvas no paneļa, otrā un trešā Skylab misija nebūtu varējusi veikt savus galvenos eksperimentus, un stacijas kritiskā akumulatoru sistēma būtu nopietni degradēta. Apkalpe bija sagatavojusies šim remontam, praktizējoties ūdens baseinā Māršala kosmosa lidojumu centrā. Tika izmantoti kabeļu griezēji ar garu rokturi. Konrādam izdevās noņemt iestrēgušo gabalu, un saules bateriju panelis pēkšņi izvērsās, kas izraisīja abu astronautu atgrūšanu no stacijas korpusa, bet drošības saites viņus noturēja. Stacijas normāla darbība bija atjaunota.
Gandrīz mēnesi apkalpe veica turpmākus remontdarbus stacijā, izpildīja medicīniskus eksperimentus, vāca Saules un Zemes zinātniskos datus un veica kopumā 392 stundas ilgus eksperimentus. Ar Apollo Telescope Mount divas minūtes tika uztverts liels saules uzliesmojums; uzņemti aptuveni 29 000 Saules kadru.
19. jūnijā Konrāds un Veics veica trešo iziešanu kosmosā, kuras laikā viņi pārlādēja filmu kasetes, notīrīja saules koronogrāfa disku un koriģēja akumulatora regulatoru. Nākamajā dienā apkalpe sāka stacijas konservāciju.
22. jūnijā 08:58 UTC Skylab 2 atvienojās no stacijas un aplidoja to, lai nofotografētu. Pēc tam tika veikti trīs bremzēšanas manevri, un 13:49:48 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis USS Ticonderoga. Kosmiskais lidojums ilga 28 dienas, 49 minūtes un 49 sekundes.
Kosmonauti salīdzinoši labi bija izturējuši ilgstošu uzturēšanos bezsvara stāvoklī, un pēc nolaišanās varēja paši uzkāpt uz kuģa, tomēr vairākas dienas viņiem bija reibonis, bija traucējumi sirds un asinsvadu sistēmas darbībā, ilgstoši bija jūtams muskuļu vājums.
Ārpuskuģa aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Misija | Slūžu kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Skylab 2 | Skylab 2 komandmodulis | Pols Veics | 26.05.1973. 00:40 | 01:20 | 40 min | Veics stāvēja atvērtā lūkā, mēģinot atbrīvot Skylab stacijas iestrēgušo saules bateriju paneli, paraujot to ar 3 m āķa stieni, kamēr Džozefs Kervins turēja viņu pie kājām. Paneļa izvēršana neizdevās. |
| Skylab 2 | Skylab 2 | Čārlzs Konrāds Džozefs Kervins |
07.06.1973. 15:15 | 18:40 | 3 h 25 min | Saules bateriju paneļa atbrīvošana, izmantojot kabeļu griezējus ar garu rokturi, lai noņemtu gružus. Pēc tam tika izvērsts panelis, tādējādi nodrošinot Skylab ar elektroenerģiju. |
| Skylab 2 | Skylab 2 | Čārlzs Konrāds Pols Veics |
19.06.1973. 10:55 | 12:31 | 1 h 36 min | Eksponēto filmu kasešu nomaiņa un elektriskā kontakta salabošana. |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab 2.- SKYLAB: A CHRONOLOGY NASA History
- SKYLAB SUMMARY NASA History
- Apollo 201, 202, 4 — 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM) Gunter Dirk Krebs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
