Smēķēšanas ierobežošana
Smēķēšanas ierobežošana ir ar likumu noteiktas normas, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības publiskajā vai privātajā telpā (atkarībā no katras konkrētās valsts likumdošanas).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski pirmais smēķētāju vajāšanas gadījums fiksēts 1492. gadā: Inkvizīcija notiesāja uz 7 gadiem ieslodzījumā kādu donu Rodrigo de Heresu par smēķēšanu.[1] Aktīvu cīņu pret smēķēšanu īstenoja arī Krievijas cars Aleksejs I, pavēlēdams smēķēšanā pieķertos sodīt: pirmajā reizē 60 sitienus ar nūju pa papēžiem, otrajā reizē - izraut nāsis un nogriezt ausis, trešajā reizē - sodīt ar nāvi (šo likumu atcēla tikai Pēteris I).[nepieciešama atsauce]
Mūsdienās statistika liecina, ka pasaulē vismazāk smēķē tādās valstīs kā Etiopija, Gana un Kongo, bet visvairāk smēķē Grieķijā.[2]
2010. gadā Butāna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedza tabaku.[3] Butānā par tabakas audzēšanu un pārdošanu tiek piespriests vairāku gadu cietumsods. Tabaku nelielā daudzumā personīgai lietošanai gan ir iespējams importēt no ārzemēm ar īpašām atļaujām.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Яцутко Д. История борьбы с курением. - reakcia.ru
- ↑ Kokars G. Mediķi streiko arī citur pasaulē. // Nedēļa. 1011.2008., 41. lpp.
- ↑ «Tobacco Control Act of Bhutan, 2010» (PDF). Government of Bhutan. 2010-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-14. Skatīts: 2011-01-20.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|